pie vainas noteikti bija tas, ka pēc sapnī redzētā melnā suņa ieniezējās roka sapņu tulkā paskatīties, vai tā nav kāda zīme par to, ka bakalaura darbs nebūs jāraksta vai ka diplomu man ne par ko izsniegs. nekā, izrādās, melns suns ir vienāds ar "neizdosies nodoms", kas arī bija jāpierāda. novīpsnāju un tirinājos tik uz Rīgu, tā kā biju ieplānojusi Igora Šiškina garīgajā virsvadībā pasērst arhīvā un pērkoņkrustiešu prāvu materiālus palasīt. godīgi nopirku biletīti un ielīdu tramvajā, kas laikam bija melnā suņa visnegantākā inkarnācija, un manas miesas aizveda nevis uz arhīvu, bet Tvaika ielu. konsultējusies ar rīdzinieku, sapratu, ka virziens ir mani pievīlis, tāpēc pēc kādas stundas, kad atkal atkūlos uz centru, tomēr gribēju pierādīt savu varēšanu nokļūt līdz arhīvam, bet, pārbraucot pāri tiltam, aptvēru, ka tā ēka, ko gadiem biju uzskatījusi par arhīvu esam, nav nekāds arhīvs. galu galā atmetu ar roku un aizgāju uz pelmeņiem paēst, par ko gan sapņu tulkā nekas nebija minēts.