Reizēm apzinīgums ir spēja sekot plūdumam, kaut arī to nesaprot. Intuīcija saucas. :)

Tu domā sirdsapziņu?

Nē. Apzinīgums un apzinātība.

Nja, es kopš bērnības tiku audzināts, ka apzinīgums ir tiekšanās pēc optimālākā iznākuma/maksimuma. Tā audzināšana gan pamatā bija nemitīga vecāku "zāgēšana", kā ir pareizi jādara, ko es allaž izpildīju tikai daļēji (iespējams, ka es no sākta gala jutu, ka šāda tiekšanās pēc maksimuma ir problemātiska), kas, savukārt, izsauca pārmetumus, ka es nekad nedaru tā kā vajag, un ka nākotnē man šāda vieglprātība smagi maksās.
Smieklīgi jau iznāk, bet es savas dzīves pirmos 23 gadus spēju saglabāt dzīves prieku un harmoniju, ikdienā izvairoties no nemiera un stresa, tikai tādēļ, ka dzīvoju nepiespiesti, apzināti nekoncentrējoties uz maksimuma sasniegšanu. Bet, kad pirms diviem gadiem savā pirmajā darba vietā sadegu, es tajā laikā izsecināju, ka man problēmas darbā bija radušās manas līdz šim piekoptās vieglprātības dēļ. Un kopš tā laika, lai mazinātu iespēju, ka sanāk problēmas manas rīcības rezultātā, sāku tiekties pēc maksimuma katrā savā rīcībā. Bet šāds nostāja ar laiku atvēra manu t.s. "pandoras lādi".

Varbūt ir pienākusi atziņa, ka dzīve nav tikai darbs?

Jā, tāda atziņa (atklāsme) man patiesi radās.