Šodien nedaudz sadrūmu, un - kā jau šādās reizēs ierasts - sliecos mierinājumu meklēt, apēdot ko garšīgu/neveselīgu. Vakarā speciāli gāju ārā, lai nopirktu picu, bet diemžēl uz vietas nekas nebija nopērkams, bet gaidīt jaunu picu īsti negribējās. Paliku bešā. Bet dubultu neveiksmi (sākotnējais gruzis + vēl tagad, ka nesanāca nopirkt picu) piedzīvot galīgi negribēju. Vajadzēja atrast alternatīvu fastfood'u. Bet, kad sāku apsvērt vēl vaļā esošas ēstuves (makdonaldus, burgerkingus vai kebabnīcas), izjutu pretestību, pilnīgi nevēlēšanos, jo vakar jau saēdos daudz treknas lietas, un 2 dienas pēc kārtas ēst ko smagu īsti negribējās. Kādu mirkli svārstījos, nevarēdams izdomāt, līdz ienāca prātā nedaudz negaidīta doma: "Varbūt nav vērts par katru cenu tagad pirkt un ēst kādu junkfood'u, un šoreiz ļaut, lai tas sākotnējais gruzis ar laiku pats no sevis pārstrādājas?" Tā arī neko nenopirku un tagad taisu ierastās - relatīvi veselīgākas - vakariņas. Progress?

P.s. Tiesa, šis ir tikai daļējs panākums, jo, lai arī ēšanai nekādu junkfood'u nenopirku, es tomēr nopirku koliņu :D