Kamēr laiku pa laikam jūties nedroši, nepārliecināti, minstinies, svārsties, var gadīties cerēt uz zināmā mērā iejūtīgu vai vismaz iecietīgu attieksmi. Tas ir tā cilvēcīgi. Bet, ja izsakies jau pārliecinātāk, viennozīmīgāk, atraisītāk, kaut kādā brīdī saklausi otra cilvēka balsī vieglu, vieglu, vieglu aizkaitinājumu vai mazāk vieglu rūgtumu. Un tad vēl visa sadzīve. Visi pieņēmumi, kas nemanot notiek. Populārie ieskati par pārāk dažādām lietām no "normāli" skatījuma. Tas atstāj tikai vēlmi pēc vienatnes. Pēc trokšņa "atslēgšanas". Un troksnis esmu arī es. Tam nav nozīmes. Troksnis ir troksnis. Atslēgt.