jurasvarna

Pēdējās dienās pie mums nometnē noticis tik daudz aizraujošu lietu, ka to nemaz nav iespējams izstāstīt. Brīžiem jau liekas, ka tik tiešām atrodamies Milānas La Scala vai Florences Ufici galerijā.
Viens no spilgtākajiem notikumiem, kas noticis, bija operas izrāde. Bērni kopā ar Kaķi un Pingvīnu iestudēja fragmentu no slavenās Pučīni operas Manona Lesko. Pēdējā brīdī gan notika operas dīvas Kaķēna aizvietošana viņas sliktās pašsajūtas dēļ, tāpēc kopā ar Lūsi galvenajā lomā iejutās Baltā Pūce. Tāpat īpašu uzmanību un skatītāju atsaucību ieguva Čiekurs, Vienradzis un Meža Kaza. Starpbrīdī pie gardas tējas krūzes varēja dzirdēt smalki tērpušos augstākās sabiedrības dāmu un jaunskungu mazliet nenopietnās sarunas.

Kā stāsta Vilks - bērni, naktī no piektdienas uz sestdienu devušies mežā (jo tie saņēma Florences augstmaņa Mediči vēstuli ar saucienu pēc palīdzības) un satikuši pieaugušos jeb nometnes stafu – kaut gan viņi, Vilka ziņojumā, ‘neko neatceras’ un apgalvo, ka saldi gulējuši. Vispirms bērni jūras krastā satika Leonardo da Vinči, kas meklēja savu Monu Lisu. Dodoties tālāk, bērni satika skumjo dzejdari Danti Aligjēri, kurš gribēja, lai bērni palīdz tam uzrakstīt dzejoli viņa mīļotajai meitenei. Viņa iedvesmu bija ietekmējusi lielā kņada, kuru sacēla mafijas krusttēva netīrā rūpala – izcilo itāļu gleznotāju darbu viltošana. Nemiera avots bija gan no aizsaules dzīves atgriezušies otas pavēlnieki, gan viņu gleznu tēli. Pēc Dantes apmeklējuma, izvairoties no savāda Venēcijas gondoljēra, kurš kā traks dzenājās pa jūrmalas mežiem un meklēja savu pazudušo airi, brašie ceļotāji sastapās ar da Vinči meklēto, stīvi smaidošo Džokondu un viņai blakus: līgano Venēru, kura grasījās pamest sava radītāja Sandro Botičelli gleznu. Abas dāmas vedināja bērnus steigties tālāk. Nākamā satikšanās bija ar sērās nomākto mafijas klana atraitni, kuru bēdas bija sagrauzušas tiktāl, ka viņa bija izvēlējusies dzīvot bedrē. Izdzirdējusi par bērnu vēlmi uzveikt mafijas krusttēva plānu, tumšā vientule palīdzēja viņiem, dodot padomu, ka viņam tīkot gards un sens vīns. Viņai pat atradās 1825. gada dzēriens, kuru, iepildītu glāzē, bija nepieciešams aiztransportēt galvenajam mafijas trumpim. Pirms tam gan bija jāveic aša transakcija ar lieliem naudas žūkšņiem, kuru blakus bedrē risināja mafijas uzpirktenis. Mafijas bosa acis, par spīti naktij, slēpa saulesbrilles. Tomēr piegādātā dzēriena senums un unikālā buķete (Pienenes cidoniju sula kombinācijā ar citronu un ūdeni) nelietīgā noziedznieka sirdī radīja siltas atmiņas par dzimto Itāliju un viņš salūza, nododot bērniem sevis pasūtītos viltojumus. Pavisam drīz ceļš solīja atgriešanos mājup. Kas bija tas dīvainais mūka tēls, kas reizumis parādījās gar jūrmalas krūmiem – nevienam tas vairs neinteresēja, jo laika vairs nebija daudz. Pie pirmajiem gaiļiem gleznu dvēseles būtu zudušas uz mūžiem. Tomēr katra ceļinieka apņēmība un gādība par mazāko līdzbiedru drošību sekmējās ar nokļūšanu fināla punktā: pie cēlā grāfa Mediči, kurš kopā ar bērniem neīstās gleznas veltīja ugunskura iznīcinošajām liesmām.

Šodien nometnē gāja mierīgi, rīts nez kāpēc bija vēlāks kā parasti. Lija, bet tad piepeši noskaidrojās un kļuva spiedīgi karsts. Gluži kā Itālijā, kurā laikapstākļi maina savas domas kā neizlēmīga donna trubadūra priekšā. Polārvilks un Polārlapsa pašas organizēja pērļošanas darbnīcu, gandrīz puse no nometnes dalībniekiem aizrāvās ar lomu spēles Mafija pret parlamentu spēlēšanu, Papagailis un Kāmis mācīja trakulīgo un ritmisko deju Tarantella, visapkārt dzirdamas mūzikas skaņas. Vakaru noslēdza prasmīgākās Skavendžera spēles spēlētāju apbalvošana, jubilāres Meža Kazas sumināšana un tēja ar cepumiem. Iespējams, ka nometnes teritoriju vajadzēs pamest vēlreiz...Ja tā notiks, visādā ziņā informēsim jūs.


Eņģelītis un Pingvīns

*Jaunākās ziņas (itāļu valodā)

Vakar Kāmim bija liels prieks skatīties, kā puiši Papagailis, Zivs, ZZT un meitene Lauva rok grandiozus Venēcijas kanālus. Kopīgiem spēkiem centāmies tajos arī ieplūdināt ūdeni, bet viļņi nebija mūsu pusē, tādēļ vienojāmies, ka tā ir sausā Venēcija un vismaz plūdi tai nedraud.

Karogu vietā vakar skatījāmies Zives saliktos fragmentus no itāļu kino.

Šodien turpinās maskas darbnīca kopā ar Zivi, operas darbnīca ar Kaķi un Pingvīnu, kā arī klāt nākusi jauna - itāļu valodas darbīca, kopā ar vakar atbraukušo meiteni Papagaili.

Žurka vakar izlaida pasēdēšanu pie ugunskura, jo bija jāgatavo mīkla šīs dienas picas cepšanas darbnīcai, kurā palīgos nāca arī Trakais Suns.

Klīst baumas, ka šodien priekšnesumu rādīs operas darbnīcas dalībnieki.

Drīzumā būs arī foto.

Kāmis

Esam veiksmīgi iedzīvojušies nometnē, piedzīvotas pirmās peldes (ūdens augustam ir pārsteidzoši silts, varbūt mūs apmeklē kādas siltās zemūdens straumes no Sicīlijas piekrastes?) un iesākta iepazīšanās ar valsti, kurā raksturīgākās skaņas ir mafiozo kaislīga dziedāšana par dzīves skaistajām skumjām, motorolleru pukšķēšana un tikko no krāsns izvilktas picas sprakšķēšana. Viss no iepriekš minētā, izņemot otro variantu, notiek Jūras Vārnā (picu gatavojamies cept rītdien). Šodienas plānā - Venēcijas leģendāro masku gatavošanas mākslas zintnieces Zives vadībā, Kaķis ar Pingvīnu mēģinās savaldzināt mazos un lielos meža dzīvniekus ar operas skaņām un varbūt arī paši iestudēt kādu no tām, Žurka radīs no jauna itāļu glezniecības dižākos meistardarbus, piešķirot tiem jaunus toņus, Kāmis to pašu veiks ar arhitektūras pērlēm, piešķirot tām smilšu un māla apveidus jūras krastā.
Līdz tālākiem ziņojumiem,
ar sveicieniem visiem mūsu draugiem un domubiedriem -

Pingvīns


P.S. Jau pirmās dienas vakarā no rokas rokā sākās Slepeno Draudziņu dāvājumu nodošana... ;)

Itālijas nometne sākās 1. augustā!
Vēl ir dažas brīvas vietas. Pasteidzies.


Vairāk informācijas šeit!


Kaķis

Nometnē notiekošais pieņem arvien grandiozākus apmērus. Naktī uz sestdienu dienas aktivitāšu bagātināto bērnu miegu pārtrauca cienījamā Vārna, kura teicās atradusi pudeli ar tajā ieliktu vēstuli. Jūras krastā, kā zināms, tas ir visai biežs notikums. Tomēr šī vēstule bija pagalam īpaša, jo to bērniem bija sūtījuši labie maoru dievi. Bija noticis neiedomājamais. Debesis ar zemi gatavojās sakļauties kopā, un Vētras Dievs, uguni spļaujot, par to tikai priecājās, tupot uz lielā akmens jūras krastā. Ja debess un zeme sakļautos, valdītu mūžīgā nakts, un pār to - vētra. Nometnes dalībnieki, liels vai mazs, ar bizi vai izpūrušu ērkuli, bija vienīgā viņu cerība, jo viņus neskāra dievu burvestības. Iesākās ceļš nakts sirdī. Jau pašā ceļojuma sākumā visus krietni nobiedēja Nāves Aizgādne ar murēnas muti un teju teju sadalījušos seju, no kuras bira čiekuriem līdzīgi fragmenti. Siekalām šķiezoties, viņa drasēja starp kokiem, no tiem vienu nepamanot - un bērnu smiekli izgaisināja spocīgās sajūtas. Viņas izpalīdzes, attālās māsīcas Biedētājas arīdzan bija negantas, tomēr drosmīgos ceļiniekus viņas nespēja nobiedēt vai aizkavēt, un tie nokļuva pie Jūras Dieva, kurš uzdeva sameklēt kādu svarīgu dārgumu, kam bija jāpalīdz tālākajā ceļā. Gar koku stumbriem, sekodami labajām uguntiņām, bērni nokļuva pie maoru tautas mītiskā varoņa Maui, kurš arī nespēja pārvarēt Vētras Dieva uzliktās burvestības. Saņemot atrasto dārgumu - kāda sen izzuduša dzīvnieka žokļa kaulu (kas ļoti atgādināja kāda pazīstama koka zaru ;), Maui deva tālākās norādes un vēlēja ceļotājiem veiksmi. Nonākot pie augu un koku dieva Rango, bērni, pēc dieva aicinājuma, nodemonstrēja maoru kaujas un vienlaikus sasveicināšanās, goda izrādīšanas deju "haku", kuru tie bija redzējuši izglītojošā filmā kādā no nometnes vakariem. Ja deja būtu pietiekami drosmīga un braša, varbūt ceļinieki varētu pietuvoties Vētras Dievam un iebarot viņam Rango apvārdotu kivi augli. Tas tiešām izdevās! Dejotāju skaņās balsis pieskandināja naksnīgo pludmali, un Vētras Dievs, kaut vicināja liesmojošos poi (maoru tradicionālā žonglēšanas tehnika), pagaršodams augli, norādīja uz pēdējo ceļa punktu - kur gaidīja vēlīgais Debesu Dievs, aicinot sanākušos pacelt debesis augšup un noliekot visu savās vietās. Bet ar to neparastie notikumi nebeidzās. Svētdienas pēcpusdienā nometnes audzinātājus ķēra savāda liga - vai nu dēļ saules, vai dēļ dažādo enerģiju strāvām, kuras caurvija nometnes vietu, bet katrs no audzinātājiem sajuta sevī aborigēnu senču garu un devās mežā, kā to mēdz darīt aborigēni. Sekojot sapņu laika neredzamajām līnijām, viņi ieņēma katrs savu veidolu un novietojumu plašajos Saraiķu mežos. Bērniem atkal bija jāsteidz palīgā. Varens noslogojums, tā teikt.Tā, kas reiz bija pazīstama kā rokdarbniece un māksliniece Bizonis, nu laiskojās saulītē, šaudīja mēli un atbildēja vien tad, ja viņu uzrunāja par ķirzaku. Vāvere, kuras gādībā bija bērnu veidotā teātra izrāde par senu aborigēnu nostāstu, tupēja kokā un uzskatīja, ka viņa ir aborigēnu iniciācijas rituālu pildoša meitene (viņām, lai apstiprinātu vietu ciltī, 3 dienas jāsēž kokā, kamēr zēniem visai vienkārši izsit vienu zobu). Bērni palīdzēja meitenei ar čiekuru piegādi, lai viņa varētu atkauties no ložņājošiem meža zvēriem. Savukārt Pingvīns, geoslēpņošanas [1] darbnīcas vadītājs, sevi dēvēja par Čūsku, vijās gar piejūras priedēm, vēcināja lakatu un lika, lai ceļotāji atrod slēpni - pagalam līdzīga veida, kādus bērni mācījās pagatavot un slēpt darbnīcā. Slēpnī atradās monētiņa, kura kalpoja kā pielabināšanās krietni tālāk mītošajam Krokodilam, kurā bija redzama nepārprotama līdzība ar poi žonglēšanas darbnīcas vadītāju un teicamu muzikantu Surikātu. Izbaidīti no Krokodila ēdelības, tomēr saņēmušies un nodziedājuši pāris brašu dziesmu, atbrīvotāji saņēma tālākās norādes un dziļā meža alā sadūrās ar Dingorupuci, kurš, kaut kodīgs un savrups, lūdza bērnu palīdzību iekurināt uguni. Kam tas izdevās, kam ne - ceļotāji zina paši, katrā ziņā, nākamais punkts bija nometnes vieta. Brālīgi un izpalīdzīgi sacēluši teltis, gan lielie, gan mazie nometņotāji sapulcējās pie ugunskura,kur audzinātāju saprāts, laikam vēso vakara vēju iekustināts, tomēr atgriezās. Tika baudīti jaunās sezonas kartupeļi, uz oglēm ceptas desas, Bizoņa salasīto vīgriežu tēja un citi labumi. Pēc pāris jestrām un arī nostaļģiskām ugunskura dziesmām ceļotājus gaidīja naktsmiers. Pirmdienas rīts ausa apmācies, bet silts. Mannas biezputra ar aveņu ievārījumu no tālā ceļa nogurušās sejiņas padarīja laimīgas un iekrāsojās jaunās piedzīvojumu gaidās. Atgriežoties nometnē, brašie palīgi ķērās pie spageti un sārtās mērces (tādējādi iezīmējot nākošās nometnes ievirzi ;), un nodevās galda spēļu un rotaslietu gatavošanas pulciņiem. Tomēr, kaut kāda nojauta liek šo rindu rakstītājam pareģot, ka gaidāms vēl kas tikpat interesants un aizraujošs. Pingvīns [1] http://www.geocaching.com/

Ķauri!(sveiciens maoru valodā un tradīcijā, jo uzlieku uz tavakreisā pleca savu ķepu un draudzīgi pieskaros tavai pierei ar savējo ) Beidzot bizonīgā lēnībā (migla un citi zvēri) jaunākās bildes no Vārnas, Surikāta un Bizoņa fotokamerām ir un arī turpmāk būs šeit
Es nu mežonīgi aprtracis un satraukts joņoju tālāk, jo tūliņ, tūliņ dosiemies lielajā pārgājienā./ Bizonis

Vakar naktī bija lielais piedzīvojums! Ap pulkstens vieniem kāds ieskrēja lielo puišu mājiņā un iespieda Papagailim rokā ziņu no maoru teiksmainā varoņa Maui. Tad bērni izlasīja atrastās norādes un devās izsekot gaismiņas un sastapt maoru dievus un varoņus, kas atgriezušies pasaulē, lai nepieļautu debesu un zemes sastapšanos. Šodien jau noticis ļoti daudz kas cits, bet visu nepagūstu izstāstīt. (Gaidiet jaunās bildes.) Vakar miglas dēļ (!) nebija pieejams internets, tāpēc vakardienas-aizvakardienas notikumu aprakstu publicēju tikai tagad.

Šeit viņš ir:
____________________

Ja jūs zinātu, kas notiek maoru slepenajā vietā! Pa vakardienu un šodienu mēs paši savām rokām esam uzbūvējuši un izgleznojuši pavism īstu maoru sapulces māju . Visi sparīgi strādāja, bet īpaši izcēlās Kaķēns un Zebiekste, kuras strādāja kā īstas amazones - zāģēja, cirta, sēja un stiepa. Par to meitenes saņēma tādus tetovējumus, kādi pienākas tikai maoru cilts cienījamākajām sievietēm.

Šodien Meža Kaza iepriecināja Vāveri uzskaņojot viņas ukuleli un pēc tam pārsteidza visus ar savu brīnišķīgo melodikas spēli. Nav šaubu, ka šim zvēram ir absolūtā dzirde. Trusis un kaķpēdiņa pie jūras uzbūvēja milzu pili ar cietoksni un pēc savas rotaļas motīviem ir nolēmuši sarakstīt biezu pasaku grāmatu pieaugušajiem. Tur būs arī slepkavības, bet beigas būs laimīgas.

Bet vakar Šamaņa darbnīcā tika taisītas kalimbas . Sanāca vienkārši neticami labas! Jāatzīst, ka Pēterbriedim ir īpašs ķēriens.


Pirms gulētiešanas bija kino vakars. Skatījāmies dažādas filmiņas par maoriem un Austrālijas aborigēniem, viņu mūziku, dzīvi, paražām. Bērnus visvairāk sajūsmināja maoru hakā izmantotās sejas izteiksmes un izsaucieni. Tie vēl ar vien periodiski izskan pa kādas bērnu mājiņas logu.


Vārna saka: "šodien ir ļoti gaiša un tīra sajūta - lietus dēļ un tāpēc, ka bērni ir tādi līdzsvaroti un mierīgi. Ļoti patika bērnu muzicēšana- tā bija tāda spontāna un patiesa."

Notika vēl daudz kas interesants un jauks, bet to pastāstīšu kādu citu reizi, jo tagad man jāskrien uz dančiem (latviešu, nevis aborigēnu), kurus mums spēlēs Surikāts un rādīs Pingvīns.

Lai redzētu, cik mums te forši iet, spied te!

Sveiki no Austrālijas un Jaunzēlandes!
Mums iet brīnišķīgi!
Vakar ļoti operatīvi izkrāmējāmies no autobusa un iekārtojāmies mājiņās , jo "vecie" nometņu bērni labprāt visur palīdzēja un ierādīja jaunajiem kas un kā šeit darāms. Tad mums palika diezgan daudz brīva laika, kurā sapazīties, izpētīt apkārtni un iejusties.
Pēcāk mēs ēdām pirmās gardās pusdienas - kotletes un kartupeļus ar mērci un salātiem un pēc tam - nu pēc tam sākās īstā dzīve! Mēs sadalījāmies pa ciltīm un devāmies meklēt slepenās vietas. Kā gāja Ķenguru ļaudīm un Vaļu cilvēkiem, nezinu - nebiju klāt, (katram zināms, ka slepenās vietas ir noslēpums, kas citām ciltīm tiek atklāts tikai nometnes beigās!) bet maori jūras krastā apsprieda savas zemes vēsturi, kultūru un klausījās, kā Kaķis stāsta tās mītus. Pēcāk katrs maors varēja iegūt tradicionālo sejas tetovējumu kā zīmi par jauniegūtajām zināšanām. Kad mēs atgriezāmies uz vakariņām, austrālieši nespēja izturēt mūsu skaistumu un arī sāka izrotāties.
Bruņurupucis saka: "Nometne sākās uzreiz un tas ir forši! Bija ļoti labs pirmais ugunskurs un man patīk, tas, ka visi ir ļoti draudzīgi. Tomēr šodien visforšāk bija pēc "Karogu" spēles nopeldēties."
Šodien notika pirmās darbnīcas. Šamanis ar saviem puišiem taisīja rūceņ-griezeņus (bullroarer) . Tas nav viegls darbs, bet visi strādāja tā, ka skaidas šķīda. Jau drīz darbnīcas dalībnieki varēs kopā ar Bizoni savus rūceņus apgleznot un tad izmantot arī Bruņurupuča, Surikāta un Šamaņa mūzikas darbnīcās.
Pa to laiku Bizonis ar savu komandu sietspiedes darbnīcā apdrukāja apģērbus ar dažādiem baisiem un noslēpumainiem zvēriem.
Bet Vāvere un Pingvīns ar biedriem gatavo scenāriju un rekvizītus izrādei, kas būs veidota, ņemot par pamatu ŠO Austrālijas iedzimto mītu .
Surikāts ar dāmu gurpu strauji apgūst POI pārvaldīšanu. Viņa darbnīcas zvēri jau sāk izskatīties pēc ceļojošā cirka trupas.
Eņģelītis ar dažiem patīkamiem jauniešiem devās pastaigā gar jūru, lai iepazītu labāk tās floru un faunu.
Ā. Un ziniet ko!? Slepenie draudziņi jau ir izlozēti un es esmu saņēmusi ļoti jauku dāvanu.

Jūsu Kaķis

Rīt izlidojam uz Ziemupes Austrāliju un Jaunzēlandi.
Turpmāk šajā blogā varēsi lasīt ziņas un skatīt bildes par to, kā mums iet.

Ahoj!

Jūras Vārna gatavojas izlidot!
Daudz interesanta par maoriem un Austrālijas aborigēniem vari lasīt www.jurasvarna.blogspot.com .
(Tur atradīsi gan mītus, gan tradiconālo tetovējumu attēlus, gan simbolismu mākslā un daudz ko citu)

Čaau!
Šeit, Cibā, vairāk rakstam, kad esam jau nometnē. Ja vēlies uzzināt ko vairāk par to kādas nometnes paredzētas šogad, kas jāņem līdzi, kā pieteikties, vai ko tādu, tad pienāc uz http://jurasvarna.blogspot.com/ !

Bizonis, Vārna, Kaķis, Enģelītis, Rupucis un citi

Hei hei, kjära vänner!
Šorīt no lielā pārgājena atgriezās bērni. Mežā viņi satika dievus, kuri aiz nespēka bija iemiesojušies nometnes personāla stiprajos ķermeņos. Vienvārdsakot, visi bija galīgi sajukuši prātā - piemēram Bruņurupucis, ko satika bērni, rūpīgāk ieskatoties, izrādijās Rupuča drēbēs saģērbies Bizonis, kurš, pie tam, nebija vis arī nekāds Bizonis, jo viņu bija pārņēmis Lokija gars.
Ūdens ļaudis cīnījās ar Fenriru, palīdzēja dieviem, zemes ļaudis atbrīvoja audzinātājus no dievu gariem. Vienvārdsakot - visiem gāja trakoti aizraujoši. Zebiekste lepojas, ka apsēdusies blakus Lokijam un Fenrirs viņu uz muguras nesis lejā no kalna.
Pēc Lielās Spēles beigām visi jūras krastā gatavoja ēst. Zivs un Trakais Suns cīnījās par ugunsvīra vietu, Eņģelītis smērēja maizītes... Visi sēdēja ap ugunskuru un pļāpāja, līdz debesīs iedegās zvaigznes. Šajā romantiskajā vakarā ZZT, Polārvilks, Zebiekste, Lauva un Lapa gulēja ārā kāpās un redzēja ļoti daudz krītošas zvaigznes (kā zināms, esam nonākuši meteorītu plūsmā).
Šovakar, tātad, apskatīsim viens otra slepenās vietas, un tad - diskotēka!

Hejsan-hopsan!
Ojojoj, cik esam aizņemti!
Bet nu beidzot ilgi gaidītās un pieprasītās bildes. (Persika bilžu devu vēl gaidām.)
Bildēs redzēsiet gan Bizoņa vadīto īso darbnīcu pērļošanā pieaugušajiem (lai viņi beigtu apskaust bērnus par skaistajām rotām) gan bērnus Rupuča skandināvu mūzikas darbnīcā, rakstot rūnas un scenārija darbīcā studējot un iestudējot mītu par Tora vesera nolaupīšanu.
Aizvakar uz nometni bija atskrējusi vāvere Ratatoska un atnesusi vēsuli, kura aicināja bērnus nakts vidū doties mežā un glābt milžu, tumšo elfu un alkatīgu rūķu ieņemto Asgardu.
Bezbailīgi bērni devās tumšajā mežā un lai gan elfi viņus vilināja maldu ceļos, un rūķi uzdeva āķīgus jautājumus, dabūja Idunnas zelta ābolus, lai vēlāk - dienā - tos atdotu vajātajiem un izdziestošajiem Asgardas dieviem. Ronītis pazaudēja čību, taču Odins vēlāk to viņam slepus atsūtija. Lai atgrieztos no dievu pasaules un tiktu garām milzu sunim Fenriram, bērni apkaisījās ar maģisko elfu pulveri un staigāja mirdzēdami vēl līdz pirmajām nākamās dienas peldēm.

Mājās palikušais - Skogens Kat.

Sienāzis, zirnekļa ola, darbnīcas u.c.

Ņemoties pa darbīcām īpaši daudz fotogrāfēt nesanāk, bet te nu ir viena neliela, bet brīnišķīga fotoattēlu kolekcija. Darbnīcas, peldes... Nu, jūs paši redzēsiet.

P.S. Persiks taču bija ciemos - tā, ka būs vēl.

Skandināvija - pirmās dienas

Nometne kļuvusi vēl internacionālāka. Esam integrējuši arī angļus un lietuviešus. Šorīt pēc rīta meditācijas Zivs vadībā, Ronītis devās nelielā skrējienā gar jūras malu, no kura atgriezās ar ļoti labu rūtainu angļu kreklu rokās. Drīz pie horizonta parādījās tā saimnieks, kurš pēc peldes pret savu gribu bija palicis puspliks. Pēc Zivs jautājuma, vai Ronītim nešķiet, ka šis ļoti labais krekls kādam varētu piederēt, viņam uzradās steidzamas darīšanas.
Savukārt aizvakar karogu spēles laikā Norge ar triumfējošu sejas izteiksmi no krūmiem uz “cietumu” aiz rokas atvilka izbiedētu lietuvieti, kurš tā arī nesaprata ar ko noziedzies.
Aizvakar Rupuča skaņu cilpošanas darbnīca guva ārkārtīgi lielu piekrišanu. Piedalīties tajā bija īsts piedzīvojums (to jums saku arī es – Kaķis). Darbnīcā ar Bizoni daži laimīgie ieguva savā īpašumā pašu batikotus auduma maisiņus. Tie tika gatavoti drēbē iesienot visdažādākos priekšmetus - gan jūras malā atrastus akmeņus, gan bakuganus un plikpaurainas Bārbijas. Eņģelīša darbnīcas ļaudis dzīvojās gar jūru, klausījās mītus un no akmeņiem un citiem dabas materiāliem veidoja Skandināvu varoņus un dievus. Tiesa, dievu atainošanas darbnīca līgani pārgāja troļļu lamatu rakšanas darbnīcā. Tagad jūras malā jāstaigā piesardzīgi – jāuzmanās, lai neiekristu lamatās, vai nesamītu Zivs darbnīcā radītos saules pulksteņus.
Vakar visu dienu gatavojāmies vakara pasākumam. Ar izjustu priekšnesumu uzstājās Bruņurupuča Ziemeļu mūzikas darbīca (Čiekurs, Lapa, Lūsis, Ķērpis, Ūdensvīrs, Norge). Viņi izpildīja trīs instrumentālus darbus: Troļļu dzīres, Hyldras dziesma un Meža sievu deja. Dejotāji (Lapa, Papagailis, Lācis, Lauvēns, Stirna) Eņģelīša vadībā izpildīja majestātisku un cēlu elfu deju.
Teātra darbnīcas jaunieši rādīja mīta “Tora āmura nolaupīšana” uzvedumu. Freja (Polārvilks) pati sev izgatavoja brīnišķīgu zila samta kleitu. Izlaidusi garos blondos matus un zāļu vainagu galvā, viņa tiešām izskatījās iespaidīgi. Ocelots, tēlojot milzi Trīru visus pārsteidza ar savu komiķa talantu. Un arī rudbārdaino stiprinieku Tora (Vanaga) un Lokija (Zebiekstes) neveiklā ieģērbšanās sieviešu drēbēs izpelnījās sajūsmu.
Sikspārnis, Norge un Lūsis pilnīgi patstāvīgi bija izveidojuši mini teātrīti no kartona kastes un uzstājās ar mini uzvedumu par kareivi uz kuru sadusmojās dievs un tāpēc viņam uz galvas uzkrita akmens. Izrādi brīnišķīgi nobeidza teicēja Lūša sacītais: “Tas arī, principā, viss”. Ar baletu uzstājās Trakais Suns ar Feju Zaķi. Feju Zaķa grācija uz Suņa lempības fona šķita dubultīga. Vēl viens brāļa un māsas priekšnesums bija skumjā dziesma “Bella ciao”, kuru ģitāras pavadījumā izpildīja Lapa un Čiekurs.
Pasākums beidzās ar Bizoņa vadītajām skaitāmdziesmām.
Pašā vakarā ciemos atbrauca Persiks un uz palikšanu – Minka.
Ā! Un vakar vakariņās bija plānās pankūkas.
Un peldam, peldam. (Lai gan pie mums, Ziemeļos, nemaz nav tik tveicīgs!)

Šodien Bizonim sietspiedes darbnīca. Nevaru vien sagaidīt, kad varēšu uz krekla uzspiest kādu trolli!

Kaķis

Esam atbraukuši un iekārtojušies.
Šobrīd visi starp nometnes vietu un kāpām spēlē karogus.
Starp mums ir daži, kas bija arī Kaukāza nometnē - piemēram Polārvilks un Papagailis, citiem zvēriem ir atbraukuši brāļi un māsas. Daži bērni Jūras Vārnā šogad ir pirmo reizi, bet nometnes komandā pirmo reizi ir Zivs. Izskatās, ka visi jauniņie jūtas kā... zivis ūdenī.
Slepenās vietas ir izraudzītas, šūpoles iešūpinātas, nometnes tradicionālais šoklolādes krēms nogaršots un pirmā pelde bangojošajā Skandināvijas jūrā veikta.
Eņģelītis un Ķērpis jau atgriezušies no Karogiem, alkaini dzer pusdienu sulu. Nu man jāiet.
Jāsāk gatavoties naksniņām un jāvirzās pamazām uz ugunskura pusi.
Redzēsim ko rīts nesīs!

God natt!

Kaķis

Nometne sākas jau pēc divām dienām.
Ja kāds vēl domā, vai piebiedroties - tagad ir pēdējais brīdis!