Un ko darīt tam, kurš saprot un vēl apmierināti klapē rokas, nespējot slāpēt sajūsmu par to, ka Latvijā vispār kaut kas tāds ir tapis?

Nu nebūs tās kārotās loģikas, sausās analītikas un modernās zinātnes piesātinātā apraksta, nebūs, protams, nav slikti, ja kaut kas parādīsies, bet latviešu noslieces uz misticismu dēļ tie allaž paliks kā eksotiski izņēmumi. Latvijas filozofiju (vidi, akadēmiskos spēkus, utml) visvairāk ir ietekmējusi vāciskā pasaule un vācieši arī ir ar noslieci uz misticismu. Un tam nav ne vainas.

Pirmkārt, gribētu vaicāt - kas tiek saprasts ar "kaut kas tāds"? Varbūt varu palūgt nedaudz precīzāku aprakstu? Vēl arī vajadzētu atzīmēt, ka minētais autors jau vairākus gadus ik pa laikam kaut ko pietuveni līdzīgu ir publicējis. Par ko sajūsma šoreiz?
Otrkārt, manuprāt, starp šo (lai kas tas arī nebūtu) un "kāroto loģiku, sauso analītiku un modernās zinātnes (un kas būtu nemodernā zinātne?) piesātinātā apraksta" ir arī daudz citu visnotaļ cienījamu iespēju. Proti, šī ir aplama dilemma.
Treškārt, vai jums nešķiet, ka apgalvojums "vācieši ir ar noslieci uz misticismu" ir, teiksim tā, nedaudz pārsteidzīgs vispārinājums?

Jā, smieklīgi, ja ņem vērā, ka Gotlobu Frēgi varētu dēvēt par "analītiskās" skolas dibinātāju. Bet vispār - don't feed the troll.

Klasiķa portrets: