Mana nostāja ir skaidra par šo referendumu - domāju, ka jēdzīgāk ir nepiedalīties (daži apsvērumi jau parādījās šajā diskusijā). Tomēr - vai gadījumā nebija tā, ka SC un Ušakovs piedāvāja trīs gadu moratoriju nac. jautājumiem (Manuprāt, nebūt ne tas sliktākais piedāvājums. Sevišķi no tagadējās perspektīvas). Un - gadījumā nebija tā, ka mūsu naciķi iebilda pret to? Sekas ir viss šis idiotisms.

Šis idiotisms ir nevis sekas, bet cēlonis. Nav jau tā, ka ļaunie politiķi pēkšņi sakurināja nacionālo naidu starp etnosiem, kas pirms tam kvēloja lielā mīlā viens pret otru. Ergo, tā ideja par moratoriju bija retorisks manevrs, kas tika piedāvāts ar mērķi radīt iespaidu, ka problēmu nav un uz tā rēķina noķeksēt konkurentiem daļu elektorāta. Līdzīgi rīkojās arī Šlesers, kurš mēģināja visiem iestāstīt, ka 10. Saeimas vēlēšanās nacionālā tēma nebūs aktuāla. Mūsdienu Latvijā tā vienmēr ir bijusi un būs aktuāla.

teikšu godīgi - dzīvoju vidē, kur ir daudz krievi. Bērnībā pat mācēju labāk runāt krieviski nekā latviski. Tagad visa komunikācija ir normāla un bez naida un rajonā nemanu etniskas problēmas. Pats arī esmu relaksēts.

Par retoriku. Ok, varam pieņemt, ka tās ir priekšvēlēšanu izpausmes. Tomēr uzstādījums man šķiet jēdzīgs. Sevišķi mana rajona kontekstā. Vislielākie zaudētāji šāda moratorija rezultātā būtu NA. Iespējams, tāpēc bija histēriskas naciķu reakcijas. Šaubos, vai SC iegūtu vērā ņemamu elektorāta daļu.

Manā rajonā gan tik relaksēti vis neiet - netālu atrodas Uzvaras piemineklis un to demonstratīvo "uzdirst mums uz gansiem" attieksmi te var dabūt jebkurā daudzumā.

Un kāds risinājums? Apšaut? Deportēt? Sadot pa muti?

Aiziet uz referendumu, paust viedokli un ar to arī pabeigt ņemtni tās patreizējā formātā. Cerot, ka jaunais formāts būs produktīvāks.

Kādi ir argumenti par labu tam, ka kaut kas tiks pabeigts. Pabeigts būs referendums. Jautājums ir, ko tas iesāks?

Līdz ar referendumu, manuprāt, tiks pabeigta muļļāšanās ap otru valodu - visa tā diskursa daļa lido laukā pa logu kopā ar lielu daudzumu tvaika.