21 Septembris 2011 @ 03:13
 
"Vai, attiecībā uz ģimeni – stereotipiski varētu domāt, ka laimīgais ģimenes ideāls: ģimene ar diviem līdz četriem bērniem ir īstā laime. Bet pētījumi rāda, ka vislaimīgākais ir pāris, kamēr viņiem nav bērnu, kamēr viņi dzīvo divatā. Jauno vecāku laimes indekss krītas, bērnam piedzimstot – jo tas ir arī liels stress; vēlāk augšanas laime, tad skolā laišanas stress, tad miera brīdis un tad – agrīnie pusaudža gadi, kas laimes līmeni pasit uz leju. Un tad, kad pirmais no bērniem ir uzsācis pastāvīgu dzīvi, vecāku laimes līmenis atkal pieaug, un sākotnējā līmenī atgriežas tikai tad, kad iestājas „tukšās ligzdas laiks” – kad visi beidzot ir projām. Protams, empīriskie pētījumi ir pretrunā dzīves stila žurnālu paustajām idejām, kas gan strādā sabiedrības labā, tas nu jāatzīst..."


http://www.satori.lv/raksts/3829/Ivars_Austers/Laimes_statistika_iluziju_slazds
 
 
( Post a new comment )
helvetica[info]helvetica on 21. Septembris 2011 - 08:28
droši vien statistiski un tehniski tā tas varētu būt, bet visādi citādi man šķiet, ka ļaudīm vnk netiek iemācīts redzēt (un fokusēties) uz to, kas papildina un pozitīvi pārveido cilvēka dzīvi pēc bērna ierašanās, ka bieži vien paliek kkāds vecais modelis es+bērns (kur protams, 'man' laika un ērtību ir ievērojami mazak), bet nevis "mēs" tb "ģimene". etc etc
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
[info]antons_v on 21. Septembris 2011 - 08:43
Precīzi - nevis 1+1+1, bet gan "mēs" kā mikrogrupa.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)