A, un jā, ja kādu nolikt, tad paskatīties uz sevi - ko mēs te katrs esam sasniedzis, ģēniju bariņš..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu - pašpietiekamību (piedod, bet atļaušos tomēr pieminēt arī vientulību, tā, garām ejot)
Es - neziņu, šaubas un iespēju vēl atrast, saprast un, galu galā, brīnīties, ieraugot to PATIESO

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pašpietiekamība...
Tev ir pārāk maz atņemts vai pārāk maz dots

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man tak nav tās pašpietiekamības, tādēļ arī nevaru par to izteikties, spriežot no personīgās pieredzes;)))
Problēmas - nebiju domājusi, ka pašpietiekamu cilvēku var tik viegli sakaitināt - Tev taču būtu jāspēj stāvēt pāri;)))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kāpēc Tu domā, ka esi mani sakaitinājusi!? es varbūt te līka nosmējusies..:P
jā, un pašpietiekamība un dusmas, piem., nav nekas nesavietojams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet varbūt Tava pašpietiekamība ir tikai pašapmierinātība??

Un nokaitināt Tevi - kam gan man tas - jo, ja būsi dusmīga, nerakstīsi tak man, un tas mani nebūt neiepriecinās;))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ak, kur nu man, kur nu man - tik augsts un cēls ērgļa lidojums;)))

P.S. Ja pirms dažiem gadiem es nebūtu tinusi tieši tādus pašus tekstu kā Tu šodien, tad varbūt pat sabēdātos;))
Bet tad - bija lietas, cilvēki un notikumi, kas izsita mani no manas pašpietiekamības... Zinu, kā ir, kad ir ar sevi vien gana un kā ir tad, kad nespēju vien atdzerties no citu ļaužu klātbūtnes (tikai tādas īstas klāt būšanas, ne garām skriešanas). Zinu, kā ir, kad tie kosmiskie likumi saslēdzas sistēmā un ezotēriskais pasaules skats, šķiet, spēj atbildēt uz visiem Lielajiem jautājumiem... Diemžēl, zinu:(

(Reply to this) (Parent)

Kāpēc Tu tā uzvelcies un sāc mētāties ar apvainojumiem?;)
Infantīli kaut kā...;(

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nuuuu, būs visai grūti mani piespiest domāt, ko negribu;DDDDDD

(Reply to this) (Parent)