|
December 16th, 2005
10:50 am - par to pašu, lai arī secinājuma jautājums jau izskanējis
|
Comments:
Cik Tev gadu? Tas tā, intereses pēc;)
P.S. Pasarg Dies - Muldaševu nopietni uztvert!;DDDDDDDD
Mans juniors arī teiktu, ka viņa 13 ir DAUDZ;DDDDDDD
Bet lasījusi viņa grāmatas Tu esi?;)
Sassnieguši vairāk... Bet Tu jau nevari zināt, vai viņš vakaros nešņukst spilvenā, vai nesamīļo kādu zilacainu zānu... Nekā personīga, tas tikai par elkiem un iedomām;)))
starp citu tas biezhi dziivee notiek, ka iepaziistot savu elku tuvaak peec tam nesaproti, kaa vareeji par taadu safanoties :P
Formulēju - izteicu jautājumu, par kuru gribēju ar kādu parunāties - lai ieraudzītu citus un citādus viedokļus. Ko gribēju, to dabūju. Un man bija visnotaļ interesanti ar Tevi parunāties, jo Tava argumentācija, atšķirībā no manējās;)), neklibo:))
Un - paldies par to - man radās iespēja no jauna sev dažas lietas pārformulēt un sakārtot:))
Nu es taču rastīju, ka tas tikai intereses pēc! Varbūt tieši MAN tas ir svarīgi;) A PAR kaut kādiem cilvēkiem lasīt... Zini, man šķiet, ka tikai antikvariātā ir lielāka sērijas "ievērojamu cilvēku dzīves" kolekcija kā manā grāmatplauktā, ij praktiski visas izlasītas vel vidusskolas laikā. Nu un? Tāpēc jau es neesmu krutāka;DDD
Es gan domāju, ka painteresēties par tiem, kas kaut galvas tiesu pārāki, ir interesanti un noderīgi. Un ar to var tikai iegūt. Te tas pats par to tekstu - var jau lasīt, bet redzēt tikai vārdus, neuztverot jēgu. Nu un katrs galu galā uztver to, kā spēj..
Nu, diemžēl, tā jēga man nešķita visai jēdzīga;) Un ne pirmo reizi...;)P Tādēļ jau interesējos par gadiem, lai uzzinātu vai ir vēl cerības, gygygygy;DDD
Ja par mani, es rāmatas diemžēl gandrīz nemaz nelasu, Jo darbs man tāds, ka visu laiku teksti jālasa. Tad nu papildus vēl to darīt.. "/ Man patīk klausīties tajos, kas ir ko dzīvē sasnieguši, kas ir bijuši un piedzīvojuši. varbūt pat tas ir galīgi citā sfērā un nav "mans", bet ir tomēr interesanti. Zināšanai. Nu, tā vismaz ir ar mani..
A, un jā, ja kādu nolikt, tad paskatīties uz sevi - ko mēs te katrs esam sasniedzis, ģēniju bariņš..
Tu - pašpietiekamību (piedod, bet atļaušos tomēr pieminēt arī vientulību, tā, garām ejot) Es - neziņu, šaubas un iespēju vēl atrast, saprast un, galu galā, brīnīties, ieraugot to PATIESO
Pašpietiekamība... Tev ir pārāk maz atņemts vai pārāk maz dots
Man tak nav tās pašpietiekamības, tādēļ arī nevaru par to izteikties, spriežot no personīgās pieredzes;))) Problēmas - nebiju domājusi, ka pašpietiekamu cilvēku var tik viegli sakaitināt - Tev taču būtu jāspēj stāvēt pāri;)))
kāpēc Tu domā, ka esi mani sakaitinājusi!? es varbūt te līka nosmējusies..:P jā, un pašpietiekamība un dusmas, piem., nav nekas nesavietojams.
Kāpēc Tu tā uzvelcies un sāc mētāties ar apvainojumiem?;) Infantīli kaut kā...;(
Nuuuu, būs visai grūti mani piespiest domāt, ko negribu;DDDDDD |
|