Dzīvojot tā tālāk no ierastās vides, cilvēks dziļāk un sāpīgāk uztver lietas. Tā rodas dažādi nepatīkami atklājumi.
Piemēri?

1. Izrādās, ka arī franciski runājošie var būt īsti lopi. Es nedomāju Parīzes bomžus, bet tos 3 modernos zeļļus, kuriem laikam gan ir gana naudas slaistīties apkārt pa Eiropu un dzerstīties Prāgas kafejnīcās, tātad vecāki arī kādu skolu būs uzsaukuši, naudu vējā izmetuši. Tādus, diemžēl, var sastapt Bambusā. Zēni tieši tādi, kā man par amerikāņiem stāstīts. Klaigā, atraugājas un laiž varen skaļas gāzītes pie galda, un paši smejās, smejās! Taisni prieks! :) Iebojāto vakaru (protams, ja pusmetra attālumā šitādi ērgļi) var mazliet uzprišināt ar jokiem par dažādu Francijas provinču vīna darīšanas tradīcijām, un minēšanu, kuras provinces vīns varētu atstāt tādu ilgstošu iespaidu uz zarnu trakta darbību. Tāds skumjš atklājums, ka Balzaka un Dasēna valodu lieto arī necienīgie :)
2. Pakurla oficiante var sabojāt visu prieku par apgūto vietējās valodas drumslu lietošanu. Tu sagatavo ideālu jautājumu, pāris reizes galvā atkārto, lai noslīpētu izrunu, tad starodams priekā sper ārā... bet šī, kaza, pārjautā. Lai gan esi 100% pārliecināts par izrunu, tomēr nobīsties un aizturēdams nopūtu iebaksti ar pirkstu ēdienkartē, un noklausies, kā viņa viszinīgi mājot, atkārto to, ko tikko teici.
(Šajā ziņā gadās arī patīkami brīži. Vakar mani iepriecināja McDonalds pārdevējs, kurš saprata visu, ko es runāju.)
3. Krievi ir mīļi! Viņi nekad neliek vilties! Viņi visur ir tādi paši, kā Latvijā! Nu, es runāju ne jau par tiem jaukajiem, inteliģentajiem krieviem, no kuriem dažus es pat pazīstu personīgi, bet par tiem, kuru "mordu" 1. balkonā var atpazīt raugoties pāri visai zālei.
Un tiem, kuri ir vainīgi pie bļaušanas un bardaka tramvajā. Troksnis mūsu maršruta tramvajos vispār ir reta parādība, bet vienmēr viņi - krievi mīlīši. Viņi arī parūpēsies, lai mūsu rajona vienīgajā sakarīgajā kafejnīcā skanētu neiedomājami stulbā krievu estrāde, jo, redziet, krieviem 2. zālē svinības. Paldies krievu nācijas labākajai daļai, kas veicina prieku lietot šo valodu. Paldies krievu nācijas sliktākajai daļai, kas veicina vēlmi mācīties un lietot čehu valodu, arī vietās, kur itin labi varētu izmantot jau zināmo krievu valodu.

Protams, ir gūzma jauko atklājumu. Vai drīzāk atkalatklājumu. Lietas un vietas, kuras atkal ieraugot, sajūsmienies tāpat, kā iepriekšējās reizēs. Protams, rekordists šajā ziņā ir mans dārgais laulenis. Pacietības iemiesojums, galantuma un noklusēšanas karalis :)
Nākamais sarakstā - Kārļa tilts. Kā izrādās, esmu gatava to šķērsot kaut katru otro vakaru. Trešajā vietā apbrīnojami skaistā ieleja, kuru regulāri vēroju no tramvaja loga, un kura ir vienlīdz skaista gan dienā, gan naktī. Tad lērums ēku, bruģis, torņu buntīte, kura redzama no Kārļa tilta, kad skatās rātslaukuma virzienā, lampiņas Petřín-as kalnā... un vēl, vēl, vēl...