putni galvā
putni galvā
- atrodas Milānas del Novocento
- 3.2.24 08:57
- Šī ir pirmā Donghi glezna, kuru redzēju, Margarita (Margherita) atrodas del Novocento, Milānā. atvainojiet izmēru, klabe ir noņēmusi iespēju labot pukstus un ar pirmo piegājienu bildes izmērus nemāku nomainīt. lūk. vainojiet klabi, kura paliek veca (nopūta).
-
4 rakstair doma
- tāda diena - cik maksā pusaudzis
- 6.12.23 17:26
- kapitulēju farmācijas firmu priekšā, nopirku klepus sīrupu, muco Rinathiol un vēl kaut kādas zāles un D vitamīnu (45 eiro), iepriekšējais iet uz beigām. un, beidzot guļu, krīze būs pāri.
šodien nācās mazulim braukt līdzi pie daktera (120 eiro), rūcu, kunkstēju un spārdījos, bet, nu, kas jādara, jādara, vilku savu puņķaino galvu no mājas ārā un gājām uz autobusu un metro. mazajam starpbrīvdiena starp eksāmeniem, rīt latviešu valoda, piektdien angļu. skaidrs, ka ne vienam, ne otram sīkums gatavoties netaisās. nu, nekas, mums ir norunāts, ja atzīmes būs sliktas, darbdienu vakaru klīstiņiem nākamajā pusgadā būs gals. ja labas atzīmes, lai klīst uz veselību. norunāts, protams, ir stiepjams jēdziens, es domāju, ka norunāts, bet, ja mērus nāksies īstenot, gan jau, ka izrādīsies, ka nekas nav norunāts.
mājās braucot atjaunojām nozaudēto braukšanas karti (10 eiro) pievīlēju kārtējās nozaudētās atslēgas (50 eiro par atslēgu x divi = 100 eiro (un tas ar atlaidi, cits ērglis paprasīja 105 eiro par atslēgu, par ko es gauži sašutu un piekritu gaidīt stundu, kamēr atnāks otrs kolēģis, kurš uztaisīja uz pusi lētāk). kā es zināju, ka 105 eiro nav godīga cena? jo pirms mēneša jau pievīlēju divas atslēgas, viena pie T. otra sīkajam. labā ziņa, ka sīkā telefons atradies, un maks arī. telefonu jau dabūja, maku apzinīga kundzīte nodevusi atrasto mantu kantorī, lai pati aun kājas un brauc pakaļ. dabūs atpakaļ bankas karti (tikko - pirms trim nedēļām - atjaunotu), skolēna ID un skolas skapīša atslēgu. nopriecājos, ka pēc otrās atjaunošanas neatjaunoju BE ID sīkajam, jo, skaidrs, ka to būtu vēl trīs reizes pa šo laiku nozaudējusi. nu, jā, kamēr gaidījām atslēgas, paēdām (25 eiro), nopirkām divus lietussargus (jo visi trīs iepriekšējie ir aizgājuši dzīvē, turpat kur maki un atslēgas), divus pārus cimdu (59 eiro), ķēdi, kurā iekārt atslēgu (9 eiro) un paku ar papīra mutautiņiem (4 eiro), un draudzīgi šķīrāmies. sīkais aizlaida pie draudzenes, es caur bodi (mellenes - 7 eiro) uz māju. uztaisīju tēju, apēdu sauju melleņu un divus mandeļu cepumus (vēl joprojām negaršīgi), iekritu gultā un aizmigu. tagad pamodos ar vēl joprojām sāpošu galvu un skaitu cāļus.
un nu jūs arī, mīļie cibas draudziņi, zināt, kāds es esmu nūģis (un cik maksā bērns).
-
11 rakstair doma
- 5.12.23 19:54
- relatively normal level of disfunction: j'ai un chat dans la gorge, jeb citiem vārdiem, tešu. kreņķis, esmu izgāzusies kā veca sēta ar visiem saviem labiem padomiem, apmēram šādiem, ja esi slims, sēdi mājās un atpūties, slimam cilvēkam nav jāstrādā, tā nekad vesels netiksi -
ko es daru ar galvu kā spaini - sēžu kā kūka ieurbusies ekrānā un risinu pasaules problēmas, ibio (jā, piekrītu, man ir lielummānija, gan jau, ka problēmas ir visnotaļ provinciālas. vai vismaz maznozīmīgas). gan jau, ka šajā kondīcijā taisu kļūdas, kuras vēlāk pašai vien nāksies labot.
uz citas, nots, T. Rīgā, vedīs savu mammu uz JRT un Aīdu, un koncertiem, sataisījis kultūras programmu nedēļai, katru vakaru pa pasākumam. A. pie draudzenes, un es uzcepu mandeļu cepumus. sanāca nekādi, tāpēc recepti nelikšu. vai arī neko īsti nejūtu, jo j'ai un chat dans la gorge, psiha, pūkaina un izspūrusi radībiņa, knošas, trinas, skrāpējās, nesās, kā apdullusi lielgabala bumba, un man jāklepo. deguns, mute, kakls un elpvads kā izbraucīti. bērnībā domāju, ka izbraucīti ar drāšu pudeļu birsti, tāpēc sāp.
a propus, par kaķiem, mūsu miestā šovasar bija viens tāds, kurš, kamēr vedu mammas suni pastaigāties, piepūtās milzīgs un uzbruka. metās virsū kā izšauta lode, zobus atņirdzis un spalvu gaisā saslējis, godīgi, nobijos kā diegs un pavisam nopietni grasījos doties potēties pret trakumsērgu. pasitu aukšdelmu acīm priekšā un šis to kārtīgi sasrāpēja, tas leciens uz manām acīm, tas bija iespaidīgs, tāds mazs kaķēns desmit reižu savā augumā. un uzbrukama ātrums arī. vasarā gūglēju, ka Latvijā trakumsērga pēdējos astoņus gadus neesot manīta (vai tuvu tam), un uz infektoloģijas centru neaizbraucu. gan jau, ka kaķim posttraumatiskais stresa sindroms uz suņiem. un tantiņām. lai nu kā, mēs ar suni (cienījamu gabarītu kundze un cienījamu, kaut ne pārāk lielu gabarītu suns), šņācām pretī, apgriezāmies papēža uz riņķi un devāmies pretējā virzienā. lūk, un kaķim, gan jau, ka amats rokā. a es neko, kā šo ieraugu, mudīgi dodos uz pretējo pusi - ar vai bez suņa. oh, un kaķis vēl dzīvs, tāpēc nekādas trakumsērgas šim, skaidrs, ka nebija.
un vēl, mums arī svētdien vakarā uzsniga sniegs. kā uzsniga vēl ziedošām kliņģerītēm, tā arī nokusa. bija - nebija - kas to vairs zina.
-
5 rakstair doma
- 29.11.23 06:32
- gan jau, ka nevienu šorīt nevajag pamodināt (stundu par vēlu).
mēs ar bezmiegu pēc yogas nidra beidzot esam izvēlušies no gultas, četros krusa pamodināja. Ziemeļjūras laiks - vakar saule norietēja skaidrās debesīs.
vakar paņēmu pēcpusdienu brīvu, sakopu dārzu, labi, ka izgāju paskatīties, novācu lapas un zarus, noslaucīju terasi, un tiku pie ļoti sāpošām rokām un pleciem - esmu palikusi mīksta. vakar iedzēru paracetamolu un vēl mazliet vēlāk vēl vienu. pamodos arī ar sāpošām rokām.
māja ballītes gaidās - mazulis nopircis kleitu, jaku, vēl palikušas zeķubikses un kurpes - pēc pēdējām rīt vajadzētu aizbraukt uz bodi.
-
0 rakstair doma
- 27.11.23 08:28
- slapjš, auksts un deguns tek.
-
3 rakstair doma
- lapas šogad nolīst
- 26.11.23 09:49
- pamazām atkopjos, bet, nu, vēl nejūtos gauži labi. šodien jāmācās, jāsagludina drēbes, vēlā pēcpusdienā koncerts - tāda diena. ārā rudens, lapas vēl kokos - šogad nav lielu vēju, kas tiek līdz zemei, nokrīt pats vai nolīst kopā ar lietu.
netieku pie sagrābšanas, jo slapjš un slapjš un slapjš -
sagribēju uzadīt mazulim džemperi. iekritu amazonē dzijas pētīt. bet, nu, ļaušu pašai izvēlēties.
-
3 rakstair doma
- 17.11.23 07:54
- šogad novembris ir dzeltens un pelēks, debesis tik zemas, kā Skalbem, karotes var aizbāzt.
atpakaļ pie "kā parasti", un parasti ir labi, pat lieliski. vakar bijām uz vijoļkoncertu, vijolniece bija izcila, pavadītājs (pagaidām) ne tik labs, bet viņam tikai 22 gadi, ir kur augt. daudz darba (jo, nu, Patrika aizvietotāju darbā pieņems tikai janvārī) un gada beigas. koledžas sesija nāk, vajadzētu pētīt visādus drošības jautājumus (mājas darbs no pagājušās sesijas). saskaitīju stundas, cik pētīšana paņemtu, ideālā pasaulē vajadzētu darba nedēļu. laimīgā kārtā daļu no vajadzīgajiem ķeksīšiem pa ceļa malām jau esmu salasījusi, tā ka sanāks tikai atkārtot. decembris būs veltīts finansēm, budžetam, grāmatvedībai, un tā ir tēma, kurā es pati varu lekcijas censoņiem lasīt. jūtos, ka mazliet par daudz sakritis. kaut kur jāiestūrē kolektīvās pusdienas - domājot par nākotnes atbalsta sistēmu. jāuzraksta kolēģiem, kuri vakar gāja uz interviju cikliem. un, varbūt, saorganizēt pusdienas nākamnedēļ.
rīt pie psiholoģes, mums dubultā sesija, pa priekšu pusaudzis, tad es.
darba dienas maliņās:
veļa (vajadzētu sanākt trim mašīnām),
ēdienkarte nākamajai nedēļai un iepirkties (kaut nu būtu skābie kāposti! ļoti gribu skābus kāpostus!),
papētīt kādas biļetes janvāra sākumā ir izdevīgākas, braukšu pie mammas.
jums arī, mīļie cibas draudziņi, lai laba diena!
-
13 rakstair doma
- atvēru logu, aizdedzināju sveci
- 12.11.23 07:04
- biedzot sapratu, kas man kaiš, esmu konstitucionāli zemniece - labi jūtos tikai tad, kad visu dienu esmu ārā. pēc ilgāka laika telpās ielienu stūrī un sāku pelēt.
-
2 rakstair doma
- that won't do (raizējos par pusaudzi, izskatās, sirdslietas)
- 10.11.23 06:03
- pamodos ar vajadzību sakārtot māju. esmu ieaugusi, mamma teiktu, čūskas tūlīt rāpsies ārā. darbistaba un vannasistaba tādā bordelī (quel bordel!) kā pusaudža istaba, un tas, mīļie cibas draudziņi, ir kaut kas nepiedzīvots.
lūk, ar to arī tuvākās dienas nodarbošos. jāuzliek tikai kas labs klausīties un skatīties - un tīrās veļas kaudze, es jau nāku ar gludekli. jūs ko, domājāt, es pirms darba dienas darbistabu vai vannasistabu kārtošu? nekā nebija, decision fatigue ir lieta, sevišķi, ja visas horizontālās virsmas ar grāmatām, krūzēm un papīra stērbelēm (kabinetā) vai pusaudža meikapu (vannas istabā) aizkrāmētas. un negribu tur šiverēt, lai pusaudzis pats lemj, ko viņam vajag vai nevajag. man tie piektdienas limitētie lemšanas resursi šodien vēl noderēs.
-
8 rakstair doma
- tētis transvestīts - jocīgie sapņi, gaišās skumjas
- 8.11.23 14:39
- brīvdienās sapnī redzēju tēti. mēs ar mammu, māsu un mazuli braucām vienā autobusā (uz sliecēm) un pretim mums brauca otrs autobuss (arī uz sliecēm), kurā starp citiem ļaudīm sēdēja mans tētis, baltā kreklā, trīs pogas vaļā, piedurknes uzlocītas, gariem, sirmiem matiem līdz pleciem, džinsa minisvārkos, koši sarkanām lūpām, augstpapēžu laiviņās. saucu, mammu, tētis, bet abi autobusi pabrauca viens otram garām, katrs savā virzienā. bija žēl, ka nepaspēju pārlēkt otrā busā un samīļot, ziniet, tā gaišo skumju sajūta, kad mazliet skumji, bet vairāk tomēr gaiši un labi.
sapnī nodomāju, ka tētim skaistas kājas (tētim tiešām bija skaistas kājas, smalkas potīties un smuki ceļgali, manējās, kaut izturīgas, labi tur uz zemes un nes visur, kur vajag, blakus nestāv).
-
0 rakstair doma
- +14, apmācies, nākamo nedēļu sola lietainu
- 22.10.23 10:02
- izdevās izgulēties, kas ir lieliski, tagad jāsaģērbjās, jāuzliek sarkanais priecīgi strīpainais priekšauts (vai zaļais, puķainais) un jāpārstāda puķes. šodien būs brīnišķīga diena.
par priekšautiem - tie abi ir māsas dāvana, viņa man sašuva vecmāmiņas širces (tieši tādus priekšautus kā vecmamma valkāja) no auduma, kuru vecmamma bija saglabājusi.
-
18 rakstair doma
- traks ātrums, līst, 16 grādi, mīlīgs,
- 20.10.23 09:38
- pirmdiena, piektdiena un nedēļas nogale. šovakar iesim uz karaļu mūzikas koncertu (
agrīnais piano klavesīns, spēlēs uz 18 gadsimta Lionā ražota instrumenta - programmā 16.-17. gadsimta mūzika. Birds (Byrd), Kuperī (Couperin), Botists Kabanijos (Bautista Cabanillos), un Valē (Vallet). spēlēs čīliešu mūziķe Katalīna Vincens, neko par viņu nezinu, klausīšos pirmo reizi
teorētiski rīt Muzeju nakts, vēl nezinu, vai darīšu un ko darīšu. esmu nogurusi. bet mazliet sailgojusies pēc vizuālās mākslas. un piparkūkām.
jābeidz plānot Sicīlijas bruacienu, ja viss ies kā domāts, nākamsestdien braucam, jāpasūta pēdējie gabaliņi, ieejas biļetes un visādas tādas lietas.
no dienišķā pa darba malām jasamazgā un, ja sanāks laiks, jāsagludina veļa, šodien lielie gabali, un, ja sanāk, arī sīkumi, tad rīt varēs sagludināt. ja nebūtu sanākusi negaidītā brīvdiena, šonedēļa būtu bijusi grūta (tā iet šitiem te visiem minimālistiem).
tās istabas puķes beidzot jāpabeidz pārstādīt (visas trīspadsmit (droši vien būs par piecām sešām vairāk, kad pabeigšu)), un jāuzstiepj augšā uz bēniņiem. uz alvejām un citiem fikusiem minimālisms neattiecas, ja, uz manām kurpēm arī nē. visam ir savas robežas.
jāizdomā, ko nākamnedēļ ēst taisīšu. bez izdomāšanas badā neviens nav nomiris, bet man kaut kāds iekšējais nervozums. un jāiepērkas. un kaut kas jāuztaisa.
un uz šīs jaukās nots beidzam prokrastinēt. ja kopā ar darbu uz septiņiem dienu pabeigšu, un puķes pārstādīšu līdz svētdienas vakaram, tas būs lieliski, ja nepabeigšu, paliks uz nākamo nedēļu.
p.s. mammai Mursis pēc nedēļas pārnāca mājās (vecs un ļoti mīlīgs runcis, kurš bez bezalīgā mīlīguma arī visus kaktus ir piečurājis). visa ģimene atviegloti uzelpo. esmu ļoti priecīga, ka dzīvs, vecais, klibais rakaris. pagājušo nedēļu jau paspēju asariņu nobirdināt.
p.p.s. rozā pidžambikses ar zilām zvaigznītēm, lillā krekliņš un pelēkais hudijs, rozā mājas kurpes.
-
2 rakstair doma
- dzeltens (mans draugs un terorisma draudu līmenis šodien)
- 18.10.23 08:17
- kā cilvēks, kurš no rītiem pārvietojas ar metro, šorīt ievelku elpu, pārkrustījos un cilpoju uz metro - kaut kā jau jātiek ir pēc darba kompjūtera. citādi trešdiena būtu bijusi tāldarba diena.
jums arī, cibas susuriņi, lai jauka trešdiena. hasta luego, ja?
-
18 rakstair doma
- pirmdiena 3 (!) grādi, saulains, rudens atnācis arī mūsu pusē
- 16.10.23 06:59
- par prozaisko: piektdien nopirku divus lielos mārtiņrožu podus (tos, kur mārtiņrozes audzētas bumbās metru diametrā) un izliku uz terases, šogad dzeltenus. ārā, bērzā pirmās strīpas, pampu zālei pie dīķīša izplaukušas rudas vārpas. citādi vēl ir zaļš. istabas puķes jānes no āra iekšā. virši jāsastāda.
nesamazgāju famīlijas drēbes, kas nozīmē, šonedēļ ģērbšanās būs interesanta. visiem vismaz nedēļas pirmajā pusē, nu, nekas, mazulim laiks pamazām pārņemt karogu savās mazajās roķelēs.
par pasauli: labā ziņa, vēlēšanas Polijā, sliktā ziņa, Gazas sektorā hospitāļiem un slimnīcām elektrības pietikšot vairs tikai vienai diennaktij (pēc ANO datiem, nevies pēc tvitera). take that, twitter generation, cilvēki ar sirdsapziņu, bērnu, sirmgalvju un grūtdieņu aizstāvji.
-
4 rakstair doma
- tas laiks
- 13.10.23 22:20
- piektdienas vakara kūkojiens: pusaudzis ar draudzenēm un draugiem aizcilpoja uz Henrija laukumu, nosolījās būt mājās (ar abām draudzenēm, kuras paliks pa nakti) uz vienpadsmitiem. sēžu un gaidu, kad pārvelsies, pērtiķēni tādi, nekādas cieņas pret vecu ļaužu guļamlaiku.
jums arī, mīļie susuriņi, saldus sapņus un jauku nedēļas nogali, ja neredzamies.
-
19 rakstair doma
