- Nejūtos labi savā ādā
- 23.3.04 21:26
- Laiks mainīt.
hmmmmmmm.
Tikko nolieku galvu uz ķisena un gaidu labos sapņus čupu čupām, kaudžu kaudzēm, tā no labajiem sapņiem ne smakas, tak neizdomājamās domeles ne sauktas, ne lūgtas, pat ne aicinātas klāt gan.
Riebīga sajūta. Kā strutojošam augonim, kuram katrs pieskāriens sāp, un izveļas bāli dzeltāns pūžņu pikucis.
Refrēns, pēc manas saprašanas teju vai ne teju ģeniāls:
kaķenītei bērni bija
nu jūs suņi sargieties
i ne skaņas i ne smakas
i ne tuvu istabai
Komatus un citas interpunkcijas zīmes salikt nemāku. - Garastāvoklis:: eksist. krīze nebeidz sākties
- 12 rakstair doma
- Re: augonim varbūt arī ne
- 23.3.04 22:57
-
Āāāāāāā... Tas labi. :) Man atkal mamma skaitīja apmēram tā: paraudi, paraudi, mazāk jāčurā būs, un man aizsargreflekss - ritīgi raudāt varu tikai "zem grādiem", bet vēlams ar skatītājiem. :)))
- Atbildēt
- Re: augonim varbūt arī ne
- 23.3.04 23:05
-
nu ja... kur nu bez auditorijas... es raudu tikai sīkumu dēļ, kāds nieks un asaras acīs... ja kas nopietns - kā klints, nevaru izspiest ne asariņas, tādi gēni ;o( .. ai nu ko par to... lai jau paliek
- Atbildēt