Bet ja katrā no šiem "lokiem" ir kādi bojāti, salūzuši posmi, kaut kas tumšs un tāds, kas ļoti sāp? Es zinu, tad netiek līdz pēdējam, intelektuālajam lokam un tu paliec vārāmies savā personīgajā ellē.

sāk atkal un atkal, izkāpt no gultas, nomazgāties, paēst, atrast kādu kam piezvanīt, atrast kādu kam palīdzēt, vai nomirst personīgajā ellē. citu variantu jau īsti nav.

Es tad meklēju priekus. Pavisam vienkāršus priekus. Nokrāsoju sarkanus matus :), gatavoju ēst pec sarežģītām receptēm, adīju. Pie tam piecelties no gultas bija tas grūtakais, gatavot sosi pēc gruzīņu receptes daudz vieglāk un jautrak. Pat, ja neizdevas tā, kā gribētos.

ari. un vēl par ko būt pateicīgam. ka divas kājas un divas rokas.

bet šis (pateicīgums) ir pierādīts, ka palīdz.

Jā! Man parasti ir ikdienas lūgšana un arī pateicība ir tur iekšā. Vai, kā palīdz!

Kaut kur Tev ir pilnīga taisnība. Es katru rītu velku sevi aiz matiem ārā no gultas, pēc tam pie darba.;) Bet paši ziniet kur, cenšos nekrist iekšā. No turienes ir pagrūti izķepuroties. Turies! Nākamā ir baltā strīpa. :)

oi, par mani neuztraucies, es esmu tādā visnotaļ umpf noskaņojumā šobrīd. tas ir, ja es būtu bipolāra (bet varbūt esmu ar), tad tagad ir viļņa augša.

nu jā- neviens jau cits nelīdzēs

Manuprāt, diezgan sakarīgs "izdzīvošanas komplekts".