es ar meedzu iekerties aarstos, ja tu zinaatu, kaads man smuks ortpeed gramstas gar manu celi !

nē, nu uz vasaras pusi man pieleca, ka viņš nav mana mamma, kura mani mīlēs "tādu, kāda es esmu" līdz mūža galam, bet vidus bija vētrains, sirdi plosošs un visai aizraujošs. :) tas viņu profesionālais iejūtīgums vismaz man jauc visas kārtis.

tas ir, izkūstu turpat uz krēsla. un lēnām sapilu grīdas šķirbās... aiz svētlaimes.

man mūžā tikai viens man simpatizējošs ārsts gadījās, tas, kurš izrāva man gudrības zobu:) principā mums ar viņu kontakts bija 10 minūtes

ja vien viņi nav veci, pūslīgi, kašķīgi un nīgri, tad droši var teikt, ka kaut kas tajos ķitelīšos ir. :) tāpat kā juristiem un grāmatvežiem, kuri ar patiesu iejūtību par mums rūpējas.

Man gan ir kaut kāda baigā barjera uz ārstiem, frizieriem u.tml. Starp savām mokošākajām pieredzēm varu atzīmēt 1 zobārsta vīrieša un 1 friziera vīrieša apmeklējumu, pēc kā nospriedu, ka NekadVairs!
Kaut kā nespēju pieņemt tik tuvu ķermenisku kontaktu ar vīrieti, pret kuru man nav sākotnējas sekusālas intereses, un, savukārt, ja tāda būtu, es nomirtu no kauna par saviem caurajiem zobiem vai slapjajiem un saslietajiem matiem. Fui, nē, nekad. Okulistu vīrieti es vēl kaut kā varētu pieciest (varbūt pat ar laiku iemīlēt), bet tas arī viss.:)

vēl neesmu satikusi nevienu frizieri, kurš nebūtu zils kā augusta debestiņš. :) pret frizieriem es esmu imūna, bet pret profesionālu maigumu nē.

/ gribēju sameloties- pie vīrieša friziera biju 2*
/ tas augusta debestiņš bija so so
bet tas otrs ... vismīlīgākais bija kā viņš ausis slaucīja, neviena sieviete tā vispār nav darījusi

vai ne. :) vai ar gariem pirkstiem maigi paceļ tev plakstiņu uz augšu, vai saka, mostieties, madam... ak, ak...