Atkarībā no noskaņojuma. Ir dienas, kad varu mierīgi planēt apkārt pelēka kā miltu kode, un ir dienas, kad kārtīgi ieziežos ar tonālo krēmu, ar tumšāku pūderi ieēnoju, kur vajag, ar tušu sataisu skropstas (melnums man ir no dabas, bet uz vecumu šīs palikušas plānākas un īsākas, tad noder pagarinošā tuša), ievelku acīm kontūrlīnijas ("strelkas", kā sauca mūsu jaunībā), ar zīmuli piekoriģēju uzacis, tad ieēnoju plakstiņus (vismaz ar pelēko vai brūno, ja ne apģērba krāsās), tad nokrāsoju lūpas.

par skropstām - jā, šitas arī. :) nu, ka paliek īsākas

nekrāsojos. nu tā ka pilnīgi nemaz. no kosmētikas somā mētājas lūpu spīdums. neko citu pat nepērku

es šad un tad nopērku, labie nodomi man liek justies labāk.

kad bija jāiet uz darbu, tad tonālais krēms, tuša, nedaudz acu zīmuļa un lūpu krāsa. vienreiz aizmirsu uzlikt tonālo, kolēģe pajautāja - Tu slima? sarkanas sejas posts:(

man patīk krāsiņas, bet tikpat varu arī bez

Ik pa trīs gadiem nopērku skropstu tušu, lai pēc pāris gadiem sakaltušu varētu izmest! Kaut kā tā!;))

bet kādreiz, kādreiz, kad modē bija tās zilās acis un sārtās lūpiņas, tev taču bija? :)

Liecies nu mierā, tas bija tad, kad man bija 16. Un laikam jau papīrs bija dārgs, bet zīmēt gribējās, un tad nu izmantoju, kas pagadījās pa rokai! ;))