tikai neej projām :)

jā, nu brrrrrrrriesmīgi mīļi. :)

nu, šitas jau ir rituāls. jocīgi, ka no 4-5.5 viņa kā zelta gabaliņš gulēja savā gultā, tikai naktīs sauca, kad bija pamodusies.

:) no otras puses, pats fakts vien, ka es tev šobrīd sūdzos par miega badu liekas fundamentāli nepareizs. tu tak guli vēl saraustītāk. :)

es guļu ļoti labi :) - man tik diennakts darbs :DD
un man godīgsakot lielā bērna nākšana gultā traucē vairāk kā mazā barošana, jo mazajam pienākas pēc vecuma, kamēr lielais gan varētu gulēt savā..
bet nu jā miegs man ciešs - ceļos tikia, kad Robis sauc un nedzirdu, cikos Vikis gulēt iet vai nāk mājās naktī.

pirms tiem četriem mēs Agnesi katru nakti principiāli aizmigušu stiepām atpakaļ uz savu gultu un tad viņa vienā brīdī samierinājās. tur gan T. baigi uzstāja un iznesās ar staipīšanu, man nepietiktu krampja.

Vikis jau ar nesa, tagad saka, ka pārāk smags. Es - stāvoklī esot - ar pārstāju nest. Viņš vakarā aizmieg savā gultā, citreiz noguļ līdz rītam, bet pārsvarā atnāk pie mums. Vēļ jau var ķert brīdi, kad ierodas, tik tad man jāuzskaņo frekvence, lai dzirdu viņa atnākšanu. Turklāt KK ir ar balsi un tāāā čīkst, kad viņu dzen atpakaļ, ka vieglāk ir ļaut.. bet nu nav redzēts, ka 18gadīgie nāktu pie vecākiem gulēt, gan jau kādā brīdī apniks..

nu, gan jau. :) patiešām.

tā viņš ir ar tiem bērniem. man arī gandrīz sešgadnieks traucē, kad bija gads vai divi netraucēja nevienā acī, varējām gulēt kā cimdiņš ar rociņu.

Jautrība sit augstu vilni! Lai cik smagi brīžiem nebūtu, tas tomēr ( varbūt diemžēl) ir pārejoši. ;)))

:) ta jau redzēs.

KK tagad runā, ka vēlāk viņi ar brāli dzīvos vienā istabā un viņš gulēs augšējā gultā. Varbūt tiešām tik jāsagaida, kad abus vienā istabā ieliks :))

Nea, vismaz man tā nebija!

man liekas tas tāds lēkmjveidīgs process.
Kamēr bija sīks gulēja sava gulta un nepīkstēja, pat braucot uz vasaras mītni tā gulta bija jāstiepj līdz, jo mūsējā ni un ni.
Ap pieci/seši gadi kā reiz sāka vilkties uz manu gultu un tad līdz baltkvēlei cīnījāmies par teritoriju. Nu ja bet vienā brīdī kaut kā atrisinājās pats no sevis.
Oi, bet to neizgulēšanos dēļ vietas trūkuma atceros kā murgu...

:)

es tādos rītos dungoju: "Mēs guļam atsevišķi, bet mostamies kopāāā"

mhm.