Es neesmu sniega akla. Driizaak otraadi. Tas griezhas man aciis, un liek ar shausmaam domaat, ka veel piecus meeneshus man buus uz to jaaskataas, tas birs zaabakos un aiz apkakles un kaa balta siena trieksies sejaa, aizputinot acis, liekot paarpliist siikajiem aadas virskaartas asinsvadiem, piespiezhot maukt galvaa idiotiskas cepures, ejot klunkureet un gaazeleeties kaa piilei vai brist kaa aptrakusham flamingam...bveee!
Vienu meenesi es to varu paciest - ar nosaciijumu, ka pieejams gana daudz alkohola. Bet tik ilgi, kaa tas velkas muusu platuma graados, es dzert nespeeju!

Laikam bija taisnība vienam manam austrālijā dzimušam paziņam, kurš mēdza teikt, ka latvieši esot maza depresīva tautiņa. Depresīva tāpēc, ka deviņus mēnešus gadā esot ziema.

BTW. - kā ar platuma grādu maiņu?

Vai siltiem zābaciņiem uz zema papēža, slidošanu, slēpošanu, spārdīšanos, sniega vīru celšanu, pikošanos, karstvīnu un citām ziemas aktivitātēm?

Kas attiecas uz Tevis uzskaitiito - eitanaazija man parasti liekas vilinoshaaka!:)

Par platuma grādu maiņu?!

Nu pamet! :)