šodien delfos sacepos. sadaļā sievietēm dakteris tāds un šitāds, bērnu psihiatrs ielicis rakstu, kuru neglītā kārtā pa diognāli norakstījis no grāmatas. nu, kā  tā var, johaidī, galīgi kaunu maizē apēduši! un tas, ne ta universitāti, ne ta medicīnas akadēmiju beidzis dakteris. tak, gan jau, kaut kādus kursadarbus vai diplomdarbus rakstījis. gan jau, ka kāds šim bakstījis ģīmī, ka citāti jāliek pēdiņās un kolēģu idejas pārstāstot jānosauc kolēģis, no kura idejas nākušas.

ddddd, nja

aij, nu es ritīgi uzvilkos, paņēmu grāmateli no plaukta un sameklēju vienu no citātiņiem un ieklabināju.

es vēl saprastu, ka pirmajā, nu labi, otrajā kursā šitā var darīties, jo, nu, jauns, stulbs, cer, ka praņesjot un nepieķers, bet skolu pabeidzis praktizējošs dakters sūda delfu raksteļa dēļ tā riskē ar reputāciju, ta pašnāvnieks ne psihodakters, ka tavu māti!

iņš cer ka delfu lasītāji nelasa grāmatas???? derētu delfiem ieskanētas lapas nosūtīt:)PPP

neskanēšu. cerams, komentārus aiz ziņkārības pats paskatīsies un vismaz nokaunēsies. ja šim tādas jūtas kā kauns, p.piem., nav galīgi svešas un nepazīstamas.

klau, a tas ir īsts dakteris? tas nav kaut kāds fiktīvs reklāmraksts? man darbā diemžēl gadās pašai rakstīt gan ginekologa padomus, gan finanšu jomas apskatus:(

nu, šis norādījies kā bkus bērnu psihiatrs tāds un šitāds.

klau, tam arī īsti nav nozīmes, jo es tai sadaļas redaktorei uzrakstīju, ka raksts ir plaģiāts, tā ka, ja raksta autors nav norādītais, vēl jo vairāk Delfiem jāprotas un raskts steigšus jāizņem.

nja:(
a tas citāts precīzs vai vismaz pārformulēts?

es takš grāmatu paņēmu un kādus četrus citātus ierakstīju. visas citētās vietas 1:1. man vienkārši apnika meklēt. paskaties komentāros.

njā, izlasīju, precīzi:( būtu vismaz teikumus pamainījis

arī tad, ja teikumus pamainītu un neatsauktos uz autori, būtu plaģiāts.

ai, lab'.

būtu, būtu, es tikai domāju, kā to varētu noslēpt

pierakstīt ievadu, rindkopu, kurā norādīt, ka raksts sagatavots pēc tādas un tādas autores grāmatas tādas un šitādas, izdotas tur un tad, tad izlasīt esošo tekstu, novākt no ekrāna (aizvērt) un uzrakstīt brīvu "atstāstījumu". Būs godīgs raksts par autora darbu un pie viena par vecumposma īpatnībām. vismaz mums skolā mācīja, ka arī autora domu pārstāstā nedrīkst saglabāt to pašu sintaksi un tās pašas teikuma konstrukcijas.

Nevis delfiem jāsūta ziņa, bet grāmatas īstajam autoram, lai viņš delfiem uzprasa naudiņu par to.