likt mierā uz stundu, nepievērst uzmanību kamēr nenāk pats draudzēties

nopietni?
viņa stāv un raud un kliedz, ja liek mierā. un kliedz arī, ja paņemu uz rokām. es cenšos ļaut izraudāties un izkašķēties klēpī, bet vienmēr jau nesanāk tik ilgi sēdēt (viņa būtu ar mieru raudāt stundām) (nu tur darāmo darbu saraksts, vēl tas un tas un tas un tas un tas).

nu ja dārziņš ir sācies nesen, tad uzreiz pēc dārziņa protams jāļauj kašķēties klēpī, taču kaut kad bērnam jāsāk ļaut saprast, ka vecāki nevar visu laiku un ka patiesībā jau nekas briesmīgs tas dārziņš nav. un jāsāk sarunāt par laika dalīšanu pa periodiem (tagad es pastrādāšu un pēc atkal paņemšu klēpī).

Tā var tikai ar pieaugušu vīrieti, bet ne jau mazu bērnu.

tev ir slings vai kaut kas tāds? varbūt ieliec tajā un padeso pa lauku!

drīzāk paņemt pie rociņas.
slinga nav, ķengursomā vairs nevaru panest, nesu uz rokas. kamēr staipu, tikmēr labi, kā nolieku zemē savus mīļos 12 kilogramus, kliedz pilnā kaklā. ilgi jau nepastiepsi, mugura čupā.

kādu laiku pievērst nedalītu uzmanību. neņemt klēpī, bet pašai aktīvi kaut ko darīt - taču bērnam pa prātam, pēc bērna gribas. lai redz, ka esi viņa rīcībā.

jāmēģina.

kamēr mocīsies, tikmēr kašķēsies. apburtais loks. tu gudrāka tev jāstājas pirmākai.

Tas kašķīgums ir apvērstais prieks. Bērns ļoti, ļoti priecājas, ka Tevi redz, un jūt atvieglojumu, ka neesi pazudusi uz visiem laikiem. Protams, ka bērns dārziņu uztver kā milzīgu nodevību. Parunā un paskaidro, ka Tu nekad nepazudīsi un ka Tu ļoti ilgojies pēc bērneļa.