- 21.7.03 11:24
- Tātad, definējot viens no lietu definēšanas veidiem (pieņemot, ka lietas pilnīga definīcija ir augstākā abstrakcija) varētu būt dažādu definīciju apkopojums (būtisko pazīmju uzskaitījums) iekļaujot tajā arī nezināmo lielumu n, ti., akceptējot izziņas ierobežotību.
Lai definētu lietu kaut kāda šaurāka pētījuma robežās, ti., praktiskai izmantošanai, nav nepieciešams pilnībā izteikt lietas būtību.
Kaut kas visā šajā mani neapmierina. Jāpadomā. :)
Iespējams, tas, ka trīs stundu laikā izgudrojām velosipēdu? :))) - 7 rakstair doma
- 21.7.03 11:39
-
es gāžos uz otru pusi- kamēr vien vari atrast burtus, lai kaut ko nodefinētu...tikmēr Tu netiec līdz būtībai:)
- Atbildēt
- Būtība
- 21.7.03 11:46
-
:)) Ti., Tu pieņem, ka Būtība pati par sevi ir nedefinējams, ti., empīriski neizmērāms lielums?
- Atbildēt
- Re: Būtība
- 21.7.03 11:48
-
IMO- nekas tāds ko var ietvert burtos;)
IMO- ietverot burtos, jau uzliekas rāmīts; jau tiek veikts mēģinājums- dot apraxtu citiem:) - Atbildēt
- 21.7.03 11:53
-
Jāpadomā. :)
There is some sense, but... - Atbildēt
- 21.7.03 12:35
-
Lepele
"būtisko pazīmju uzskaitījums" - šāds definēšanas veids jau gļuko pašā sākumā, JO: šīs "pazīmes" jau katrs uztver atšķirīgi, ja mēģinam definēt , piemēram, to "kas ir gatava zemene" tad empīriski daltoniķim gatava zemene ir zaļa, nevis sarkana, un cilvēkam ar iesnām tā nesmaržo, un mums nav ne jausmas, kā tā izskatās/smaržo/garšo, piemēram, gliemežiem.. nu, protams, ja vajag veidot definīcijas especially for human beings ar nolūku - lai, izmantojot savus "jutekļus", tie spētu šīs lietas atpazīt - tad jau tevis minētais definēšanas veids ir tīri OK. Kaut vai tā paša "šaurā pētījuma robežās";) a citādi - "lietu" jau nav. Ir KAUT KAS mums apkārt, ko mēs, cilvēki, uztveram ar saviem jutekļiem kā kaut ko ar krāsu/formu/.. utt. apveltītu, pie tam uztveram kā nu kurš. Un viss. Bet izzināt "lietas" būtību - nuuu.. ļooti retiem tas izdodas, un tad arī rodas jautājums - ko ar to visu darīt..
- Atbildēt
- 21.7.03 22:03
-
Nav īsti korekti argumenti. :)
Ja nebūtu iespējams par kādu lietu (lietas definīciju, vai pazīmi) vienoties, nevarētu pastāvēt tāds fenomens, kā valoda. Daltoniķis taču zina, ka eksistē sarkana krāsa, pat neredzot, kāda šī krāsa ir. Kaut vai pēc pazīmēm, ka šī krāsa nav dzeltena un nav arī rozā.
Tālāk - lai runātu par jēdzieniem, definīcija kā tāda ir nepieciešama jebkuram no apspriežamajiem objektiem, kaut vai, lai vienotos par strūdus objektu. :) Ti., lai būtu skaidrs, vai strīdus objekts ir mamma, meita vai kleita. - Atbildēt
- 22.7.03 12:01
-
Lepele
nu redzi, mani "aizķēra" tas, ka tu pielīdzināji "būtisko pazīmju uzskaitījumu" lietas "būtībai", (vismaz tā izklausījās), kas IMHO, ir divas atšķirīgas lietas:)
tamdēļ arī "ar putām uz lūpām" metos apšaubīt pazīmju kopuma noteikšanas lietderību ar mērķi tuvināties lietas būtībai.
nu, bet ja jau runa ir tikai par definīcijām, tad, protams, ka var iztikt ar aprakstošu vārdu virkni:)
Lietas būtība ir kas tāds, ko varam mistiskā veidā pēkšņi apjaust+sajust, pie tam, neizmantojot acis/ausis/tausti. Vienkārši tev "pielec" lietas būtība pavisam citā līmenī... - Atbildēt