pasas braukaa, nav jaavadaa ? man vienmer bija pusnakti jabrauc pakal, nav isti transporta seit un nav superdrosi

pašas. ja viena klīstu vai divatā, tad brauktu, bet tur viņu vesels bariņš, nāks trijatā.

Viņai nav māju atslēgas?

ir, bet, ja viss bariņš atnāks mājās piedzēries, fakts, ka jātiek garām māmuķim, palīdz nākamreiz atnākt skaidrā. meitenēm kauns ir labs motivators.

oh, vakar arī atvēlās, Mazulis pārskaities zili melns ganīja divas ļoti sareibušas jaunavas, kuras nejēdzot apstāties (Mazulim ir izstāstīts, ka pēc katras alkohola glāzes jādzer vismaz glāze ūdens, un, ka dzert jābeidz apmēram divas, trīs stundas pirms gulēšanas (mājās nākšanas), bet miegs būs sačakarēts šā kā tā, ka nevajag dzert nepazīstamās kompānijās, ka nevajag vairs dzert no glāzes, kura uz brīdi palikusi nepieskatīta, un, ka visam bariņam, kurš iziet tusēt, mājās jānāk kopā). Izskatās, ka ir aizķēries. un vannasistabas tīrīšana pēc draudzenes palīdz nostiprināt iegūtās zināšanas.

labots uz *skaidrākām. :)

vai ir arī izstāstīts, ka var nedzert, jo alkohols ir slikti jebkurās devās? (:

ir. bet tas nestrādāja, džins jau ir ārā no pudeles. ir arī stāstīts, ka tas mazais pūkainais brītiņš, kad visi asumi noapaļojas, ir ļoti īss un principā visa tā draza ir depresants.

depresants, jo depresē (inhibē) smadzeņu darbību, nevis uzdzen depresiju. ja kas.

man, laikam, izdevās savai atvasei ieskaidrot ar savu nelāgo piemēru, hehe. to cik tieši liels un sabiedrībā normalizēts ļaunums ir alkohols, sapratu tikai pēc gada atturēšanās no tā lietošanas. tad uzradās reāls naids pret to visu dzeršanas " kultūru", jo nāca atklāsme, ka sākt lietot alkoholu nebija gluži mana apzināta izvēle, bet gan sabiedrības un līdzcilvēku spiediens jeb tradīcijas
ļoti ceru, ka nākamās paaudzes lietos mazāk, manā burbulī ir vērojamas pozitīvas tendences.

abi. nākamajā rītā paskatās spogulī, un ir skaidrs, ka smadzeņu darbību ir bijusi nopietni depresēta, jo kauns par sastrādāto, un no tā dehidrētā skata spogulī arī depresija nāk virsū.

mēs mājās gandrīz nekad nedzeram (tikai es, reizi vai divas gadā ar ļoti reti redzētām draudzenēm), un ārā no mājas arī nē. mazulis piedzērušos cilvēkus nebija redzējis, tāpēc arī uzrāvās. bet draudzes viņai no latvijas parastās un lietuvas ar visu iedzeršanas kultūru, un tā, kad pirmo reizi atnāca mājās iereibusi, sākām izglītot.

drīzāk šitas strādās - nav nekāda prieka skatīties, kā citi aizlejas un iznesas, ja pats esi skaidrā. diezgan atsit vēlmi iedzert.

diemžēl šeit palīdz būt iereibušam, tad visi ir vienā atpalicības līmenī un citi iereibušie nebesī. tad sāk šķist, ka dzīve bez alkohola nav forši, jo kā lai izklaidējas nez palīglīdzekļa.
ne velti daudzi saukā alkoholu par sociālo lubrikantu, un ir arī daudzi, kuri uzskata, ka bez alkohola viņu dzīves kvalitāte būtu zemāka, esam tepat cibā par tēmu lauzuši šķēpus

a, mums ar tevi nav ko šķēpus lauzt, alkohols ir sātana dzira, punkts.

Kā tad nu ne- much fun!

varbūt, ja tie citi diezko nepatīk un nerūp.

Nē, es vienmēr skatos ar lielu mīlestību. bet nu es vispār nenosodu cilvēkus. man ir draugu grupa, kas dzer pamatīgi, bet ir akceptējuši, ka es ne, ta nu mēs dzîvojam līdzsvarā un saskaņā.

Tur tomēr zināma brieduma pakāpe vajadzīga, lai saprastu, cik tālu paša daļa, cik tālu otra. Sīkajam ir 16 - un tajā vecuma grupā biežāk ir "ādam bij' septiņ' dēli, visi dara tā".

Oij, nu jūtu līdzi. V.dēlam pietika ar vienu reizi, un j.dēlam pietika uz šo vienu brāļa reizi paskatīties,un kaut kā dabiski tas nopuva pašā saknē. Abiem bija ļoti pamācoša pieredze. Tad jau redzēs, uz cik ilgu noturēsies, jo tā jau ir, ka daudz atkarīgs no kompānijas un paša gribasspēka noturības neblēt līdzi auniem. Es esmu definējusi,ka nedzert ir ļoti liela brīvība. Un man patīk būt brīvai savås izvēlēs.

cerams, ka pietiks. :)

ideāla instrukcija, respekts!