ir. bet tas nestrādāja, džins jau ir ārā no pudeles. ir arī stāstīts, ka tas mazais pūkainais brītiņš, kad visi asumi noapaļojas, ir ļoti īss un principā visa tā draza ir depresants.

depresants, jo depresē (inhibē) smadzeņu darbību, nevis uzdzen depresiju. ja kas.

man, laikam, izdevās savai atvasei ieskaidrot ar savu nelāgo piemēru, hehe. to cik tieši liels un sabiedrībā normalizēts ļaunums ir alkohols, sapratu tikai pēc gada atturēšanās no tā lietošanas. tad uzradās reāls naids pret to visu dzeršanas " kultūru", jo nāca atklāsme, ka sākt lietot alkoholu nebija gluži mana apzināta izvēle, bet gan sabiedrības un līdzcilvēku spiediens jeb tradīcijas
ļoti ceru, ka nākamās paaudzes lietos mazāk, manā burbulī ir vērojamas pozitīvas tendences.

abi. nākamajā rītā paskatās spogulī, un ir skaidrs, ka smadzeņu darbību ir bijusi nopietni depresēta, jo kauns par sastrādāto, un no tā dehidrētā skata spogulī arī depresija nāk virsū.

mēs mājās gandrīz nekad nedzeram (tikai es, reizi vai divas gadā ar ļoti reti redzētām draudzenēm), un ārā no mājas arī nē. mazulis piedzērušos cilvēkus nebija redzējis, tāpēc arī uzrāvās. bet draudzes viņai no latvijas parastās un lietuvas ar visu iedzeršanas kultūru, un tā, kad pirmo reizi atnāca mājās iereibusi, sākām izglītot.