- tāda nedēļa - Nevermind
- 27.9.23 18:35
- pēdējais mācību pasākums piektien, rīt brīvā diena, sākšu mēzt darba Augeja staļļus, bet vakar, vakar biju Nevermind koncertā, Protestantu kapelā - klavesīns, baroka flauta, baroka vijole, viole de gambe (čella (vec)māmiņa, gan jau, ka cibiņi ar muzikālu izglītību ierakstīs pareizo nosaukumu).
Lielāko daļu programmas gabalu sarakstījusi sieviete, komponiste Elizabete Žakete de la Gerre (Elisabeth Jacquet de la Guerre) (1665-1729), Parīzes ērģelnieka un savā laikā zināma un ievērojama mūzikas pedagoga meita, kuru "atklāja" Luis XIV, Saules karalis. Piecgadīgā skuķēna klavesīna spēle acīmredzot karali bija aizkustinājusi un ieinteresējusi, un viņš apņēmās atbalstīt viņas muzikālo izglītību. pusaudža gados Līželi Žaketi de la Gerri uzņēma galmā un viņas tālāko izglītību pārraudzīja karaļa mīļākā, Montespaņas marķīze, un tā viņa kļuva par sava laika slavenāko komponisti un klavesīna mūzikas izpildītāju. viņu visvairāk slavē par viņas izcilajām improvizācijām un par mūzikas un formātu daudzveidību (opera (tiesa, pārlieku moderna tā laika franču gaumei), balets, sonātes, kantātes).
Vakardienas programmā bija galvenokārt viņas sonātes komponētas laika posmā no 1695 līdz 1707.gadam. viņa bija viena no pirmajiem Francijā, kura komponēja šajā formātā. mums ar T ļoti, ļoti patika. tas bija labs un gaišs garas un grūtas darbadienas noslēgums. Mazulis palika sēžam uz rezervistu soliņa, bet tas ir stāsts citai reizei. - 11 rakstair doma
- 27.9.23 20:24
-
Izklausās aizraujoši, neko nebiju par tādu dzirdējusi.
- Atbildēt
- 27.9.23 20:31
-
Jā! un klausīties spēlētu uz klavesīna un ar baroka laika instrumentiem arī bija lielski un mazliet maģiski!
T. atrada un nopirka biļetes, es arī par viņu pirmo reizi lasīju koncerta programmiņā - ja godīgi, es nemaz nezināju, ka ir bijušas arī sievietes komponistes - mēs ar T. šopavasar bijām arī uz Madalenas Kasulanas (Madalena Casulana), vēlīnās renesanses laika itāļu komponistes koncertu, klausījāmies mīlas dziesmas (balss + vēlīnās renesanses instrumenti). viņa bija pirmā publicētā sieviete komponiste. Pat Mazulim patika. - Atbildēt
- 27.9.23 20:35
-
skaisti :)
Tas ir tā pat kā ar sievietēm gleznotājām. Būt bija, bet mēs praktiski gandrīz neko par viņām nezinām. Un noapaļojamies uz to, ka pirmā atpazīstamā ir ap impresionisma laiku Berta Morisot - Atbildēt
- 27.9.23 20:48
-
oi, ir, ir pirms morisetes arī - Artemīsija ar izvarošanas stāstu. :) Kovida laikā bijām florencē, Ufici galerijā un trāpījām vienā sievietēm gleznotājām veltītā koridorā, tikai es par viņām, patiešām, maz zinu! glezniecība, tāpat kā mūzika taču bija katras sevi cienošas augstdzimušas jaunkundzes nodarbe. Ir tādas portretistes kā Sofonisba Anguissola, 16 gs, Judith Leyster, 17gs, Elisabeth Louise Vigee Lebrun, Marie Gabrielle Capet, Marie Guillemine Benoit (abas 18.gs. beigas) u.t.t., ut.t.
Kā kārtīgiem profāniem klājas, nopirkām mazulim kāršu komplektu kurā sieviešu gleznotāju darbi, un iedomājies, pat Viktorijas gleznotais Velsas princis (19 gs sākums) tur ticis iekšā. :) - Atbildēt
- 27.9.23 20:51
-
o! To gan es gribētu redzēt - izstādi un kāršu komplektu
- Atbildēt
- 27.9.23 20:55
-
jā, paveicās. kāršu komplektu izdevis Piatnik, No 1699, saucās Women Artists Playing cards (piatnik.com)
links te: https://playingcarddecks.com/products/women-artists-playing-cards-piatnik - Atbildēt
- 27.9.23 20:57
-
mēs mazulim, mūsu feministam pumpurā dzimšanas dienā uzdāvinājām.
Starp citu, es par Zinaīdu Serebriakovu (tāpat kā par karalieni Viktoriju) uzzināju no kārtīm. :) - Atbildēt
- 27.9.23 21:08
-
bet tie abi nav saistīti (izstāde ar kārtīm), atradām atsevišķi, dažādos kontekstos.
- Atbildēt
- 27.9.23 20:51
-
Artemisija = Artemisia Gentileschi (1593-1653)
- Atbildēt
- 1.10.23 21:50
-
O! Paldies.
- Atbildēt
- 1.10.23 22:03
-
Priecājos, ka vismaz mūsdienu mākslas zinātnieki tagad arī ceļ gaismā impresionisma laika gleznotājas, kas palikušas ārpus mākslas vēstures kanona, tā ļaujot kritiski paskatīties uz oficiāli mācāmo makslas vēsturi. Laikam visvairāk prātā palicis akcentētais (atšķirīgais?) sievietes skatiens gleznotājas Mary Cassatt darbā In the lodge.
- Atbildēt