Lūdzu paskaidro, manuprāt jēgai nav nekāda sakara ar laimi vai nelaimi.

lietas, kuras tavai dzīvei dod jēgu parasti neko nedod īstermiņa laimīgumam, gluži otrādi. piemēram, jebkas, ko tu dari otra labā, teiksim, kop slimu radinieku, audzini bērnu, izmitini kādu nelaimes putnu, nodarbojies ar vides aktīvismu - tas viss pēc būtības nav racionāls, tas sarežģa dzīvi, rada papildus jezgu, darbu, ģenerē nogurumu. daudz vienkāršāk būtu neiekulties liekos pienākumos, sasliet kājas griestos un skatīties televizoru. tajā pašā laikā tas, ko cilvēks dara pāri savam ego, ir faktiski vienīgais, kas dod dzīvei jēgu (meaning), un ilgtermiņā meaning dara cilvēku laimīgu.

Jā, bet no teiciena sanāk, ka taisnākais ceļš uz jēgpilnu dzīvi ir pašam kļūt par slimu radinieku.
Es tomēr domāju, ka ciešanas negarantē jēgu un jēga negarantē ciešanas.

Nemaz nerunājot, ka es totāli iebilstu, ka bērnu audzināšana būtu misery, nevis happiness. Bērni ir lakme - lai vai nu kādi tur nervi, klapatas utt. No tām jau tāpat nevar izvairīties. Pat guļot pie TV, kungan pašam jāēd un pašam vēders sāp.

:) baigais īsceļš, ne. :)

tas ir īstermiņa ciešanām un ilgtermiņa labumu/ laimīgumu/ apmierinātību ar dzīvi. es nez', varbūt visi citi ir piedzimuši savādāki, bet man jebkura piepūle sagādā mokas un jebkura slinkošana prieku - īstermiņā, ilgtermiņā bieži (parasti) ir otrādi, jo vairāk pūļu ieguldīts un tamlīdzīgi - varbūt nebija pareizi piepūli nosaukt par ciešanām un tamlīdzīgi

man domāt, mazāk atteicas uz lietām, kuras neizvēlās, un vairāk uz leitām, kuras izvēlāš, jo, ja kaut ko izvēlas un to vairs nav iespējams apmainīt/ atcelt, cilvēki ir augstāk vērtē savu izvēli - skatos uz visiem bēŗniņiem - tas ir, mēs augstāk vērtējam eksistenci ar bēŗniem. slimību neizvēlāš, to uzmet - bet izvēlas cīnīties vai dzīvot un tad beigu galā dzīvi vērtē augstāk nekā pretējo -

ups, steigā rakstīts, atvainojos par kļūdām.

Tas ir tas pats iepriekšējais apgalvojums tikai pateikts garākā tekstā, nav atbildēts uz jautājumu "kāpēc?", vēl joprojām nepiekrītu.

mūļum, man fundamentāli nerūp, lai man piekristu. :)

ergo meaning comes from daily misery.

bet tā, gan jau ka šī domele ir plaģiātisms no kāda cita domātāja.
tāpat kā profound thought ir plaģiātisms no eža elegances (l'elegance du herisson)