Ielā mūzika spēlē
Aiz loga nolaižas tumsa
Nolaizi lūpas
Tev tagad būs nakts
tik tumša kā čadieša āda
tāpēc
nolaizi lūpas
un nesaki ne vārda.
rej suns tādā pašā balsī kā mājās
un nokrīt izsmēķis tāda paša klusuma vadīts
un arī rīts pienāks bez trokšņa
un neviens neievēros, ja tevis te nebūs
nē, nevajag, nelūdz
tik daudzi grib palikt bet nespēj apturēt kājas
kas klusuma vadītas soļo
ne tikai kad nolaižas tumsa
ikdienas vēl tālāk no mērķa
iet čadietis pa ielas vidu
nāk un jautā vai man nebūs tam smēķa
es saku man gultas galvgalī stāv jauna paciņa
pēc mirkļa atgriezīšos ar tām, vien pagaidi mirkli
viņš nolaiza lūpas un nebilst ne vārda
un tam ir melna čadieša āda