Aiz horizonta...

No ziemas līdz ziemai
Es gāju uz tevi
Un vasarā es tevi mīlēju
Viskarstāk
Pus mūžu es pārstaigāju
Bet tavā pasaulē
Sev vietu
es neatradu
No saules līdz saulei
Es gāju pie tevis
Bet izrādās prom
No tavām domām
es aizstaigāju
No nakts uz nakti
Es ar tevi gāju
Un dienām apmīļoju
Līdz tu manos sapņos
Miglā satinies
aizgāji prom
No austrumiem uz
rietumiem
Ar rudens vējiem
es tagad nākšu
Pāri tavām klintīm
Bet tu arvien
aizvējā stāvēdams
ardievas man māsi
No pavasara uz pavasari
Ar upes vižņiem
Es uz jūru iešu
Tavu kuģi sagaidīt
Bet Dievs bākugunis izslēdzis
un uz vasaru, kad mīlēju
tavs kuģis citā krastā
piestājis

šodien satiku savu dusmīgo bebru pēc 3 mēnešu ilgas neredzēšanās, bet viņa mīļais smaids man lika smaidīt pretī jau pirmajos soļos, kad tuvojos viņam, mēs arī parunājāmies, un arī es nebiju dusmīgā bebrene, es novēlu viņam rīt lidojumam labvēlīgu laiku, es par viņu aizlūgšu, lai viņam viss izdodās tur svešajā zemē, bet no savām atmiņām es viņu atlaist nevaru, es pat gribētu, bet nevaru, liekas, ka to nevar izdarī!

ja es varētu atvainoties visiem, kurus esmu aizskārusi...

Es palūgtu piedošanu...

[atrasts starp papīriem, ar nevēlēšanos ieņurcīt atpakaļ]*

Mēs esam tas, ko ēdam.
Gan garīgi, gan morāli. Mēs ēdam nepareizu ēdienu vai pareizu ēdienu ēdam nepareizi; Mēs morāli ēdam informāciju, citu cilvēku uzreklamētu, uzspiestu, arī savējo, mēs apēsto paturam sevī un esam nepareizi* - izskatāmies nepareizi, dzīvojam nepareizi; tad mēs barojam citus ar savu nepareizību.

Cilvēks.
Cilvēks nav tiesīgs atņemt sev dzīvību, tad viņš ir egoists. Cilvēks ir nācis pasaulē, lai ciestu. Un ir jāiemācās mīlēt savas ciešanas.

Ir cilvēki, kas sevi uzskata par psihologiem. Bet daži no tiem ir vienkārši iemācījušies apstrādāt cilvēkus; uzspiest savu viedokli un iegalvot, ka tā ir vistīrākā patiesībaa - taisnība.

Cilvēkam nav jābūt augstprātīgam. Cilvēks nekad nebūs visaugstākā vara ne sev, ne citiem. Cilvēks ir pakalpīgs savai Dvēselei*. Bez tās viņš ir tukšs.

Cilvēks grēko, lai atmaksātu par citu grēkiem. Jo katrs personiskais grēks ir sāpe kādam citam. Un galu galā mēs sāpinām viens otru, tad tikai sevi, jo iemiesojam sāpinātā sāpes un maksājam par saviem grēkiem. Cilvēks grēko - maksā citu grēkus, cilvēks jūt sāpes - maksā savus grēkus.

Naudai nav jēgas, tai nav dvēseles. Bet mūsu dvēsele tomēr mūs fiziski nebaro*, tāpēc nedrīkstam būt alkatīgi, arī mantkārīgi. Naudai jābūt pietiekošādaudzumā, lai būtu tā, ka jābadojas*, bet ne tā, ka mūžīgā badā - tāds ir pietiekošs naudas daudzums.

Dvēsele kļūst bagāta tikai no - pēc likteņa nodzīvotas dzīves.

Neiedziļinieties fiziskajās izteiksmēs - tās ir fiziski nepareizas.

Ja tu atzīsti problēmu, tad neaizbildinies, ka to nevari atrisināt. Ja tu apzinies problēmu, tu esi spējīgs apzināties tās risinājumu. Savādāk tu esi bezkaunīgs.

Katrs cilvēks ir brīnišķīgs un neatkārtojams. Ne domas, ne darbus, ne Dvēseli nevar kopēt. Ja mēs iemiesojam cita būtību, mēs aplaužam savai dvēselei spārnus un kļūstam tukši. Mēs varam izvērsties, patapinot ko sev personisku, bet, ja otrs lasa tavu Dvēseli, viņam būs vienalga, ko tu dari, ko tu saki, jo viņš jūt tavu Dvēseli. Viņš nedzīvo ar tavu sabiedrības stāvokli, viņš dzīvo ar tavu Dvēseles stāvokli.

[šeit]
Dvēsele* - interpritācija karmas un harmonijas, saprāta un dzīvības stāvoklim ķermenī
nepareizi* - ārpusstāvoklis dažādiem kontekstiem, nebūt adekvātam ar sevi
nebaro* - neapgādā ar ēdienu, apģērbu un citu fizisku konfortu
jābadojas* - trūkuma izjūta, fiziskā konforta trūkums un sevis ierobežošana

... ir 7.janvāris, un jau kādu trešo dienu, liekas man sirds ir apstājusies....

...Viņš atrada darbu savās ārzemēs, Viņš neatbrauks pie manis tik ātri, kā es bija cerējusi un kā Viņš bija ieplānojis...

...es viņu iepazinu pirms gandrīz gada, mēs bijām kopā vienu vakaru... pēc tam es biju kopā ar kādu Citu; kad izšķīros ar Citu, biju sagrauta un neviļus neilgi pēc tam "Viņš" man sāka rakstīt vēstules... vēl savā mūžā nebiju ar kādu tik ilgi sarakstījusies tā pat vien, netiekoties, kā ar Viņu... bet mūsu sarakste nav, tā pat vien... jā, jo viņš arī bija zaudējis tuvu cilvēku un mans un Viņa mērķis bija iziet "ārstniecības kursu", sarakstoties, izrunājoties un varbūt tiekoties.... bet no tā ir sanācis kas vairāk.. un viss lēnām ta kā pieplūst... Viņš teica:tu mani esi salauzusi, mana sirds un dvēsele atkal smaida :)

hmmm....
Tā kā nevienmēr, kad izeju uz kādu klubu vai vietu, kur var dejot, lietoju daudz alkahola, tad varu apgalvot, ka man ballīte klubā ir fitness! Tā bija arī Jaunajā gadā, alkahols tikai nedaudz, dejas no vietas 4h, uz beigām es dzēru suliņas :) Un šodien paskatoties spogulī, secinu, ka tas ir nācis par labu manam ķermenim, tas izskatās sportiskāks... :)

... (bez seksa ;) )

sākās vakar viss ar to, ka es uz savu galvu devos uz Vecrīgu izklaidēties...
ierados iestādē, uz kuras atvēršanu vēl vajadzēja gaidīt, pie ieejas iepazinos ar divām meietenēm - Laimīgu Jauno gadu (tā viņas visiem teica, bet tā Elīnu un Kitiju-Zani)

mēs iesildījām visu zāli, visus... (negribu lielīties, bet daudzi teica, ka labi dejojot es :)) )

tad atnāca bariņš indiešu izskata puišu, viens tur bija hiperaktīvs, ar kuru tad es nodejoju visu vakaru, atceros, ka fotogrāfējos ar viņa draugiem un daudz smaidīju, sarunājāmies angliski... viņa vārdu neminēšu, bet numuriem mēs apmainījāmies :) (viņš dzīvo Rīgā)

pulkstens 00:00 skrējām ar tām meitenēm ārā uz ielas, skatīties salūtu un viņas turpināja kliegt - Laimīgu Jauno gadu! (un es, gudrīte, viņām piebalsoju, un man šodien plaušas sāp un puņķi līdz zemei :@ )

labi, un tad es dejojot 4tras stundas no vietas, noguru un devos mājās...

pa ceļam, kāds puisis, pārgāja no ielas otras puses un pavadīja mani līdz kojām, viņš bija krievs, gribēja manu numuru, bet nedabūja, jo man nepatika viņa attieksme pret latviešu val. :p

tā lūk, viss vakars-nakts ne savā mēlē :D

... mana ģimene sastāv no manis un manas mučas, brālim jau ir sava ģimene, viņi uzturās citās telpās, citā vidē. Ar māti es tiekos reti, tam ir savs iemesls, pirmais un pats svarīgākais - es nevaru izturēt, kad jaucās manā privātajā vidē un visu regulē. Jā, vecāki jāmīl, jāciena un jācenšās iepriecināt, protams! Es gribētu tā, tikai tā, bet manas tiesības tiek ierobežotas.

Manā vidē, kas ir mans koju nams, mana istaba tad, kad es tur esmu viena, es saņemu tikai komentārus ar negatīvu pieskaņu. Es izdabāju viņai (mātei), lai viņai nebūtu jābrauc lielais gaisa gabals pēc vēlajām maiņām uz lauku mājām - atļaujot palikt pie sevis. Kad viņa ir te, man nedrīkst kompī skanēt mūzika, tas viņu traucē, man jāslēdz gaisma ārā, kad viņa iet gulēt, jo tas arī viņu traucē, logu es nevaru vērt vaļā istabā, jo viņa ir apslimusi un viņai ir auksti, labi - es to vēl varu respektēt. Taču no rīta, kad es vēl guļu, viņa visu rītu runā, viņa man uzdot jautājumus, kaut es guļu un neatbildu.

Viņa runā nepārtraukti ar mani, viņa saka, kapēc tev tas drēbes gabals stāv te, kāpēc tas tur, kapēc tu nevelc to gabalu, bet velc šito drēbi, tu izskaties pēc bābas utt. Kapēc tu neesi izdarījusi to lietu skolā, kapēc tu nekā nedari (viņa pat īsti nemācētu nosaukt, kur es mācos), viņai nav nekāda priekštata par to, kas ir sesija, kad tā sākas, ar ko atšķirās praktiskie darbi no lekcijām un kapēc dažas lekcijas drīkst neapmeklēt (kaut es to esmu skaidrojusi, bet viņai ir slikta atmiņa).

Tad viņa liek izrādīt visas galerijas manos draugos.lv, ja es saku, ka negribu, viņa saka - bet es par to maksāju! Rādi! (nestrādāju jau pus gadu, tikai mācos, tagad viņa maksā līzingu par kompi), kad es rādu, viņa komentē - nesmuka bilde, dzēs ārā! (par to vēl mani iebildumi, ka nē, tiek ņemti vērā); šito tavu bildi es taisīšu par plakātu! (man metas dusmas, nez vai es savās lauku mājās gribu, lai manā istabā tiktu sakārti plakāti ar manām bildēm, labāk viņa vienreiz nopirktu sasodīto pagarinātāju, lai var vienlaicīgi lādēt telefonu, skatīties televizoru (viņa) un es rakstīt kompī kko, par to viņa nedomā.

Arī vasarā, kad es pārstāju strādāt un viņa piespieda mani dzīvot laukos, man netika iedalīti nekādi lieki līdzekļi privātajai dzīvei, nauda tika atstāta paikai un pīpēt es arī nevarēju no tās naudas, man bija jādara māju darbi, dabīgi es toreiz sastrīdējos un dzīvoju pie drauga kādu laiku (kurš man arī nedrīkstēja būt), ar draugu vēlāk izšķīrāmies, bet māte pieņēma,ka man ir draugi... varētu būt... tikai ne nopietni....

Tā tas viss notiek, kur ir mana privātā zona, es nezinu... man apnicis vislaik caur skandāliem panākt savu...

... manā sapnī pagājušo nakt Repše savā likuma pieņemšanā 3x citēja mani (tas ir labi vai slikti?), pieņemšana tika rīkota manā fakultātē un tajā piedalījās pasniedzēja "Blēras ragana!"

man šodien gribās kaut ko labu izdarīt!