Aiz horizonta...

No ziemas līdz ziemai
Es gāju uz tevi
Un vasarā es tevi mīlēju
Viskarstāk
Pus mūžu es pārstaigāju
Bet tavā pasaulē
Sev vietu
es neatradu
No saules līdz saulei
Es gāju pie tevis
Bet izrādās prom
No tavām domām
es aizstaigāju
No nakts uz nakti
Es ar tevi gāju
Un dienām apmīļoju
Līdz tu manos sapņos
Miglā satinies
aizgāji prom
No austrumiem uz
rietumiem
Ar rudens vējiem
es tagad nākšu
Pāri tavām klintīm
Bet tu arvien
aizvējā stāvēdams
ardievas man māsi
No pavasara uz pavasari
Ar upes vižņiem
Es uz jūru iešu
Tavu kuģi sagaidīt
Bet Dievs bākugunis izslēdzis
un uz vasaru, kad mīlēju
tavs kuģis citā krastā
piestājis