| Aiz horizonta...
No ziemas līdz ziemai Es gāju uz tevi Un vasarā es tevi mīlēju Viskarstāk Pus mūžu es pārstaigāju Bet tavā pasaulē Sev vietu es neatradu No saules līdz saulei Es gāju pie tevis Bet izrādās prom No tavām domām es aizstaigāju No nakts uz nakti Es ar tevi gāju Un dienām apmīļoju Līdz tu manos sapņos Miglā satinies aizgāji prom No austrumiem uz rietumiem Ar rudens vējiem es tagad nākšu Pāri tavām klintīm Bet tu arvien aizvējā stāvēdams ardievas man māsi No pavasara uz pavasari Ar upes vižņiem Es uz jūru iešu Tavu kuģi sagaidīt Bet Dievs bākugunis izslēdzis un uz vasaru, kad mīlēju tavs kuģis citā krastā piestājis |