[atrasts starp papīriem, ar nevēlēšanos ieņurcīt atpakaļ]*

Mēs esam tas, ko ēdam.
Gan garīgi, gan morāli. Mēs ēdam nepareizu ēdienu vai pareizu ēdienu ēdam nepareizi; Mēs morāli ēdam informāciju, citu cilvēku uzreklamētu, uzspiestu, arī savējo, mēs apēsto paturam sevī un esam nepareizi* - izskatāmies nepareizi, dzīvojam nepareizi; tad mēs barojam citus ar savu nepareizību.

Cilvēks.
Cilvēks nav tiesīgs atņemt sev dzīvību, tad viņš ir egoists. Cilvēks ir nācis pasaulē, lai ciestu. Un ir jāiemācās mīlēt savas ciešanas.

Ir cilvēki, kas sevi uzskata par psihologiem. Bet daži no tiem ir vienkārši iemācījušies apstrādāt cilvēkus; uzspiest savu viedokli un iegalvot, ka tā ir vistīrākā patiesībaa - taisnība.

Cilvēkam nav jābūt augstprātīgam. Cilvēks nekad nebūs visaugstākā vara ne sev, ne citiem. Cilvēks ir pakalpīgs savai Dvēselei*. Bez tās viņš ir tukšs.

Cilvēks grēko, lai atmaksātu par citu grēkiem. Jo katrs personiskais grēks ir sāpe kādam citam. Un galu galā mēs sāpinām viens otru, tad tikai sevi, jo iemiesojam sāpinātā sāpes un maksājam par saviem grēkiem. Cilvēks grēko - maksā citu grēkus, cilvēks jūt sāpes - maksā savus grēkus.

Naudai nav jēgas, tai nav dvēseles. Bet mūsu dvēsele tomēr mūs fiziski nebaro*, tāpēc nedrīkstam būt alkatīgi, arī mantkārīgi. Naudai jābūt pietiekošādaudzumā, lai būtu tā, ka jābadojas*, bet ne tā, ka mūžīgā badā - tāds ir pietiekošs naudas daudzums.

Dvēsele kļūst bagāta tikai no - pēc likteņa nodzīvotas dzīves.

Neiedziļinieties fiziskajās izteiksmēs - tās ir fiziski nepareizas.

Ja tu atzīsti problēmu, tad neaizbildinies, ka to nevari atrisināt. Ja tu apzinies problēmu, tu esi spējīgs apzināties tās risinājumu. Savādāk tu esi bezkaunīgs.

Katrs cilvēks ir brīnišķīgs un neatkārtojams. Ne domas, ne darbus, ne Dvēseli nevar kopēt. Ja mēs iemiesojam cita būtību, mēs aplaužam savai dvēselei spārnus un kļūstam tukši. Mēs varam izvērsties, patapinot ko sev personisku, bet, ja otrs lasa tavu Dvēseli, viņam būs vienalga, ko tu dari, ko tu saki, jo viņš jūt tavu Dvēseli. Viņš nedzīvo ar tavu sabiedrības stāvokli, viņš dzīvo ar tavu Dvēseles stāvokli.

[šeit]
Dvēsele* - interpritācija karmas un harmonijas, saprāta un dzīvības stāvoklim ķermenī
nepareizi* - ārpusstāvoklis dažādiem kontekstiem, nebūt adekvātam ar sevi
nebaro* - neapgādā ar ēdienu, apģērbu un citu fizisku konfortu
jābadojas* - trūkuma izjūta, fiziskā konforta trūkums un sevis ierobežošana