šodien satiku savu dusmīgo bebru pēc 3 mēnešu ilgas neredzēšanās, bet viņa mīļais smaids man lika smaidīt pretī jau pirmajos soļos, kad tuvojos viņam, mēs arī parunājāmies, un arī es nebiju dusmīgā bebrene, es novēlu viņam rīt lidojumam labvēlīgu laiku, es par viņu aizlūgšu, lai viņam viss izdodās tur svešajā zemē, bet no savām atmiņām es viņu atlaist nevaru, es pat gribētu, bet nevaru, liekas, ka to nevar izdarī!