Jāpieraksta tomēr mazliet par Survival Kit, reti sanāk kaut ko tādu apmeklēt. Spilgtākie iespaidi pat it kā savilkās kamolā, liekot apzināties, cik man nozīmīga ir telpa kopumā.

- Visādas pamestības, pagājības un nolemtības man vienmēr ir patikušas, tāpēc arī pie sirds gāja video par Radiotehnikas ēkas un Preses nama graustiem un drūpošās Detroitas pastkartes, kuru gan varēja būt vairāk.

- "12 pagātnes kastes nākotnei" atgādināja par bērnības aizraušanos - veidot un kombinēt plastmasas rotaļu figuriņas, tās sadalot detļās un sakausējot, papildinot vienu ar otras daļām, pa laikam apsvilinot pirkstus un ieelpojot degošas plastmasas dūmus.


- Iespaidīgs bija arī "Jo tie pēdējie būs tie pirmie" vākums, kaut arī svarīgāko tikai pavirši pašķirstīju. Tāda "1984" veidā stresīga un bezmaz slēpjama materiālu čupa par sliktajiem un nepareizajiem. Arī izvēlētā telpa likās iespaidīga - šaurs un zems pusbēniņu puskabinets ar šauriem logiem līdz grīdai, rakstāmgaldu, dokumentu skapi un kastēm plauktos pie sienas, noskaņa gandrīz kā kādos Myst interjeros.

- Bijušā ķīmijas kabineta smārds un flīzes savukārt likās kā radīti K.Alksnes (?) grāmatu ~lapotnēs izgrieztajiem ģeogrāfiskajiem reljefiem, kuru veidošanā, cik sapratu, bija izmantota arī kaut kāda skābe, lai radītu porainu iežu efektu. Ķīmiski, un auksti, bet patīkami, ja vien var uzreiz tīties prom, tāpat kā pēc pirts pagulēt sniegā ir forši tikai uz brīdi.

- Pēdējais, ko te gribas minēt, ir M.Fišera "Oficieru balle ar citplanētiešiem par godu Osamas Bin Ladena nogalēšanai jaunās Švābijas velvju zālē" (bilde zemāk), kas stratēģiski uzstiepta skolas augšstāva aktu zālē uz paaugstinājuma kā altārglezna. Dikti jau līdzinās Jāņa Viņķeļa grāmatā redzētajam, bet man nav iebildumu arī pret tādām pamatīgām ietekmēm. Notikumu veiksmīgi papildināja audio fons, kas kopā ar vismaz 2,5 reiz 2,5 metrus lielo gleznu gribot negribot stipri atgādināja vēl vienu spēli - sci-fi humorīgo The Dig (sk., kaut vai bildi te augšpusē). Tāpat es nebrīnītos, ja mūzika būtu kaut kas no šīs spēles skaņu celiņa. Papildefekts tukšajā aktu zālē bija nejauši ieradies pats autors paskatā, kas oda pēc nacī-sentimenta: tumšas it kā oficiāl-militārīgas drēbes, noķemmēti pusgrebenīgi āriešblondie mati, šņorzābaki un ādas pleca soma.

Vispār jau tas viss tikai izklausās neērti un gruzīgi. Tiem, kas nav bijuši - līdz svētdienai var vēl paspēt.