šodienas prieciņš - kaķis izskatās atpuņķots un pats ir izplūkājis sev no sāniem visas pinkas. vēl tikai jātiek galā ar ausīm, blusām un vēderu/īstās pārtikas atrašanu.

vēl šis tas atzīmēšanas vērts:
- viņa instinktīvie bedrītes izkašņāšanas un aizbēršanas centieni sīkajā kaķukastē izskatās traģikomiski. jo rūpīgi izkašņātajā bedrītē praktiski nekad nekas netrāpa, mēģinot paslēpt atstāto, parasti kašņātas tiek kastītes plastmasīgās malas, turklāt, ņemot vērā viņa tieksmi iemēģināt visas gulēšanai piemērotās virsmas, ir biedējoši noskatīties, kā, bedri ciet kašņājot, viņš mēdz mīņāties apkārt savam "darbiņam".
- protams, viņš NEKAD neguļ īpaši ierādītajās vietās. bet tas saprotami, jo tur uzklātas ar nelāgām atmiņām saistītas lupatdrēbes.
- gandrīz ik nakti mostos, (jo sākas lielās bedres kašņāšana) lai momentā ar maisiņu glābtu mūsu kopējās guļamistabas atmosfēru.
- šķiet, tas bija rinotraheīta vīruss.
- nepieciešamība viņu aprūpēt vieš manā dzīvē mazliet vairāk kārtības, jo vismaz reizi pāris dienās vajag iegriezties mājās.
- mēs joprojām viens otru nesaucam vārdā.