Ja vien jūs spētu iztēloties, cik laba sajūta ir atrasties pašā ķermenī pēc kārtējās 2,5-3h trenažieru zāles sesijas. Pirmajos pāris mēnešos to tik izteikti neizjutu, bet esmu ap šo laiku esmu iegājis labā "absolūti izbaudu procesu" sliedē. Novēlu apņēmības pilnajiem nolauzt pirmos mēnešus, tad aizies.

Neteikšu, ka man baigi pietrūka administratīvā procesa likuma studēšana līdz 05.00 rītā, gatavojoties šīvakara eksāmenam. Vismaz kriminālprocess šķiet fun and action packed, salīdzinot ar valsts un indivīda attiecībām. Man iestāžu un indivīda attiecības vienmēr ir uzdzinušas kafkaiāniski sliktu dūšu.

Pēdējā laika atklājums no dzīvās neoklasiskās mūzikas. Luke Faulkner (tikai 31 g.v.). Izskatās, ka viņam patīk interpretēt manus klaikas varoņus (Šopēns, Satī), tāpēc nebrīnos, ka automātiski pavilkos, pleilistē izdzirdot šo viņa gabalu. The Midnight tide.

Pēc šizobotu uzbrukuma cibai esmu kļuvis uzmanīgāks. Tagad, pamanot katru jaunu lietotāju, tam manā galvā jāiziet "šizobot" tests, kur es konstatēju, vai tas ir īsts cilvēks vai, nu, jūs sapratāt. Tā šoreiz ir ar zvaigznjustari - pēc šī cilvēka jocīgā pajautā posta iegāju palasīt personiskos ierakstus. Tā arī netapu gudrāks par to, vai tas ir kā part of someones schizoposting effort vai arī reāls tēls. Turu īkšķus par otro.

Spotifaj free ir labs vienīgi tādā ziņā, ka tas, gribot negribot, liek iepazīt jaunu mūziku. Nekad nebiju dzirdējis Mission of Burma, baigi iemīlējos viņu dziesmā Secrets, Tik burvīgs un smalks rawness, vienkārši uh. 

Interesanta lieta par moderno IT, programmatūra, interneta pārlūkprogrammas, operētājsistēmas. Viss mūsdienās tiek reklamēts kā "more user friendly/streamlined", but it's anything but. Varbūt tā ir vnk pusmūža veča ņerkstēšana, bet, kad es sāku lietot datorus pirms 20 gadiem, ap win98->XP laiku, lietas, kas ietekmē tavu "user esperience" varēja atrast un kontrolēt bez problēmām. Protams, es tad biju daudz jaunāks, spraunāks, ziņkārīgāks un bieži līdu iekšā gūglē, lai atrastu solūšenus tai vai vai citai problēmai. Nereti vnk aiz intereses izšķirstīju visus iespējamos operētājsistēmas vai citu programmu opciju logus, lai atrastu, ko vajag. Bija straight forward.
Tagad es bieži vien nespēju pat saprast kurā vietā ir pilnīgi pašsaprotamas opcijas un ķeksīši par to vai citu programmas funkciju un kā es pēc tam uzzinu, tad, lai piekļūtu pie tām ir specifiski "jāuzhako" tavu beisik programmu kaut kādā 'developer mode', ko var izdarīt lienot dziļi iekšā opcijās un izdarot specifiskas lietas, ko var saprast tikai tie, kas ir nērdi. Un PAT TAD, bieži nevar izdarīt to, ko gribās, jo daudzas fīčas un kondīcijas ir pa lielam hard coded sistēmā un jūzerim tiek parādīts vidējais pirksts. Our way or highway.
Tas pat nebūtu nekas tāds, ja mūsdienu software tiešām būtu foršs un funkcionāls. Es var saprast fool-proof ideoloģiju, kur programmas tiek taisītas, lai vidējais lohs to var lietot un nespētu sapist, bet tas vienkārši nestrādā, jo tieši pēdējos 10 gados visa programmatūra, kas nav specifiska profesionāļiem, ir kļuvusi tik neērta, stulba un neefektīva, ka tieši gribās vai nu totāli pārtaisīt tās funkcionalitāti caur setting logiem vai vispār nokačāt third party modus, kad uzhako un pārtaisa tās. Out of the box everything is shit un ja tu to šitu gribi uzlabot, tad izmetas logs ar gebešņiķu, kas vicina pirkstu un saka "doperekļučaješsja".

"Es nesaprotu kas tur notiek - bet man patīk :D"
Nekādas politikas, nekādas loģikas, nekāda sižeta, nekādas fizikas, prosta tups ekšns 80ties style. Tā kā jābūt.

jā

Ronja Laupītāja Meita. Tur bija pelēkie mošķulīši un rumpainīši. Abi tādi it kā ne obligāti bīstami ienaidnieki no pirmā acu skata. It īpaši otrie. Bet kad sanāk ar viņiem saskarties, tad saproti, ka būs sūdi. Vai nu viņi vai mēs.

Dabūju kasešu atskaņotāju. Kur var izdevīgi iepirkt alternatīvās mūzikas kasetes? Varbūt kāds pārdod kaut ko no savas kolekcijas?

Current Mood: curious