Jane_Canta

Maijā man pēc kārtas bija jāizskata 5 cilvēku kartes, kuriem visiem netīšām sagadījās, ka bija Mēness Skorpionā, kas veidoja dažādus savienojumus, te ar Neptūnu, te Saturnu, te Jupiteru, kādu lielo konfigurāciju... visticamāk nostrādāja mana Lilita Skorpionā, kas labi sajūt un izprot Skorpionisko sajūtu pasauli, bet baigi interesanti ir iziet šādu praktisko pieredzi, sajūtot katra izpildījuma unikālo vibrāciju :)

Vakar veikalā pienāk klāt vidēja vecuma vīrietis un lūdz atļauju ar mani iepazīties... iedevu numuru.
Projekts nr. 2 puisis no tālā 2009.g. ar kuru iepazinos līdzīgi - piektdien beidzot tiekamies ;P (es kādreiz esmu jau ierēkusi par saviem tempiem attiecību jomā).
Māsas bijušā vīra kārtējais uzaicinājums uz randiņu un nepārprotam interese.
Šodien viens 100% atšūts turks, kas caur Messenger man rakstīja kādus 2 vai 3 gadus... beidzot viņam arī atbildēju, uzrakstot, ka viņš man neinteresē.
Šodien mans bijušais pieteicās ciemos, forši, bija kas man izvadā pa veikaliem un uznes lielo iepakojumu ar kaķu smiltīm uz dzīvokli.

P.S. Vēl tikai varu piebilst, ka principā manā dzīvē ir bijuši kādi 2 gadi, kad romantikas sfērā nepārspīlējot bija pilnīga 0. Pārbaudīju astroloģiskās prognozes, direkcijās ir smieklīgi rādītāji, tieši šajos 2 gados mana Venēra neveido pilnīgi nevienu, pat vismazāko aspektu, tiklīdz parādījās viens maziņš itkā nenozīmīgs aspekts, man jau dzīvē uzradās mīļākais... jāsecina, ka šovasar es spridzināšu, jo astroloģiskie rādītāji ir par visiem 500% uz pilnu jaudu šajā virzienā.

Diena vēl nav galā un man DR.LV kād puisis no Šrilankas... hmmm, grib uzzināt vai esmu precējusies ar bērniem, vai jebkād vispār neesmu bijusi precējusies u.tml. dīvaini jautājumi...

20 minūtes pirms precīza Venēras tranzīta savienojuma ar 5. mājas kuspidu, saņēmu telefona zvanu ar uzaicinājumu uz randiņu.
Izskatās, ka Placidus sistēma uz mani darbojas pietiekami pārliecinoši ;)
Godīgi, kādu laiku biju apjukumā, saistībā ar to, ka Kox varētu būt efektīvāks. Hā, Koxam, turpinu lietot Placidus un esmu ar savu izvēli apmierināta.

Veselu mūžību nebiju šeiten bijusi... palasījuos savus vecos ierakstus.
Man pašai bija ļoti interesanti. Man pat ir iedokumentēts, kad es pieņēmu kaķi - oktobrī būs 7 gadiņi :)

Paralēli tam, ka visu sevi veltu darbam par 120%, esmu netīšām tikusi pie mīļākā.
Sāku atcerēties, kas ir sekss un kāpēc cilvēki mēdz ar to nodarboties.
Tas līmenis, kuram es morāli šobrīd esmu gatava arī ir mīļāko attiecības.
Jāsper nākamie soļi viens pēc otra, secīgi ;)

Nju tā, rīt Marss ir ārā no 5. un oficiāli ieiet 6.mājā... tā it kā jau tāpat visu sevi neveltītu darbam tur ieiet vēl viena planēta, bū
Ko šajā iepazīšanās veiksmes periodā sadarīju?
Reģistrējos oho un otrapuse.lv. Čatojot oho, secinu, ka puiši ir bez bildēm, bez vārdiem un nogarlaikojušies, nepārliecināti bērni...
Otrapuse, salīdzinājumam - redzu sejas, tiešām sejas nevis 1/4profilus, zodu zem cepures utml., puišiem ir vārdi, nevis mačo, brivslaiks u.tml. stulbības.
Otrapuse ir daudz vīriešu, kuri - meklē seksu vai psihol. traumēti kādu iepriekšējo neveiksmīgu attiecību dēļ vai tādi kas nosit laiku sev (šī kategorija ir visnožēlojamākā).
Pateicoties 2puse biju uz vienu patīkamu randiņu, bet visticamāk bez turpinājuma, jo nebija īpašas saiknes.
Nezinu, ko lai vēl es daru? Jo darbs man ir svarīgs, tērēt laiku komunicējot par neko man īsti nav intereses, tas brīvais laiks kas ir - pavadu vienatnē atpūšoties/izguļoties. Ja problēma ir manī - tad wtf, pasaulē valda dīvaini likumi!!

Man Mars beidzot 5.mājā, par cik man partnerattiecību joma ir mazaktīva, tad vajadzētu ko darīt, lai iepazītos ar savu nākamo draugu.. Bet līdz šim - darbs, mājas, kursi, sporta klubs un nedēļas nogalēs - gulēt un neko nedarīt, ieritināties siltās segās un aizmirst ikdienas rūpes (lasi-darbu).
Periods spēkā līdz novembra vidum. Kā lai iepazīstas, ja attiecību sfērā esmu palikusi totāli nepieredzējusi un infantila?

Biju domājusi, ka tā izsekošana ar pārspīlētiem uzmanības apliecinājumiem ir nedaudz pārspīlēta... vai vismaz neattiecas uz brunetām Turcijā...
Es maldījos :)
Vakardien viena pati devos no attālā rajona uz Stambulas centru, Bosfora jūrass šauruma šķēršošana ar kuģīti, medūzas un zivis, zilzaļais ūdens, turciņš, kas blakus sēžot piedāvā man ... hmm, pieņemsim nelobītas pistācijas. Izkāpšana piestātnē un ar saviem jauniegādātajiem rozā garajiem svārkiem plivinājos tālāk Sofijas un Zilās mošejas virzienā.
Pa ceļam vairāku vīrieši mēģina, uzrunāt, piesaistīt uzmanību ar: "hi", "can i ask you" utt.
Pie stūklakām sēžot man apsēžas blakus vīrietis, kas principā uzreiz atzīst, ka man ir sekojis no paša kuģīša, atstāstot man sīki par to, kur esmu apstājusies, kur sēdējusi kafejnīcā un ko ēdusi un kā mazajā spogulītī pārbaudījusi lūpas utt., paužot pārsteigumu, ka neesmu viņu pamanījusi. Es godavārts nepamanīju, tā teikt, milzīgs tumsnēju cilvēciņu pūlis, ko tur daudz pamanīt...
Tā kā jauniegūtais draugs grib uztrenēt angļu valodu un būt mans gids viņam arī to ļāvu. Līdz ar to mans pieticīgais maršruts pa Stambulas centru tika papildināts ar Bazilik Cistern, restorāna augšējā stāva apmeklējums ar tējas dzeršanu ar skatu uz Sofijas katedrāli, privātu fotosesiju, kur pusbilde sastāv no manas lielās galvas ar fonā tāda paša lieluma Zilo mošeju. Tam sekoja lielā tirgus un garšvielu tirgus apmeklējums, man tika uzdāvināta šalle, kur laipni piedāvāja uzreiz pie spuguļa uzlikt, es ar abām rokām spēcīgi vēcinoties tik noskaldīju: No, no, i just wanna new scarf.
Tālāk sekojoa Suleimanas mošejas apmeklējums, kurš iekšā tūristus tajā laikā nelaida, jo bija tieši sākušās lūgšanas...
Tirgus, tirgus un vēlreiz tirgus ar nenormāli mazām ieliņām, daudziem cilvēkiem, totāls vispārējs ķermeņa diskomforts un blakus tas dīcošais turciņš, kurš jau pāris stundu velkas man līdzi un šo to interesantu stāsta, visu ko palīdz atrast, bet pa vidu iztaujā par manu privāto dzīvi, grib dabūt manu tel. nr. un atzīstas mīlestībā. Uz manu reakciju: es tev numuru nedošu un savas domas nemainīšu. Tu mani neinteresē.... līdz beigās jau dusmīgi: pārtrauc šo drāmu, es šeit esmu atbraukusi atpūsties un gribu čilot, nevis klausīties šajos murgos...
Nezinu kā, bet tīri netīši bijām nonākuši līdz manai atpakļceļa kuģīša pieturai, kur es momentā devos pieturas slēgtajā teritorijā, turciņš tikai novilka: "Janaaaaaaaaaaaaaaaaaa, you give me nothing. I dont understand". Es tikai nodomāju, tad kad iemācīsies dot, neko negaidot pretī, iespējams tev būs arī jaukas attiecības un nebūs tik vientuļi, ka jāizseko ārzemnieces.

Šī mēneša notikumi bija kā kulminācija manai karjeras dzīvei gan no labākās, gan sliktākās puses. Tik spēcīgi emocionāli kāpumi un kritumi liek domāt, ka esmu to visu nolaidusi līdz maksimālam spriedzes līmenim.
Manu priekšnieku atlaida.
Mani iecēla viņa vietā par p.i. (atbildība - 30 darbinieki, pārdesmit miljonu ienākumu nodrošināšana, investīciju projekti uz vairākiem simtiem tūkstošu...).
Kolēģu ziņkārīgie skatieni, līdzjūtība, izturības vēlējumi un neticība, ka es ar ko tādu spēšu tikt galā.
Cīņa ar sevi - jā, māku, protu, zinu, jā, neticu, ka man šos pienākumus uzticēs ilgtermiņā... mani droši vien izmanto, līdz brīdim kamēr atradīs kādu izskatītu kundziņu, kas prot pašpārliecināti muldēt un kurš, visticamāk, plūks vadības acīs laurus par manis paveikto darbu.
Gājiens uz Valdi (teorētiski arī sevis prezentēšana, ilgtermiņa atbilstības vērtējumam konkrētajā amatā) - tika uzdoti neadekvāti un nesaprātīgi daudz stulbu jautājumu, kas neatbilst līdzšinējai uzņēmuma vadības praksei, kā rezultātā, pilnībā neakceptēts neviens no izskatītajiem jautājumiem un atceļot tikšanās to daļu - kurā es stāstu savu stratēģisko vīziju uzņēmuma attīstībai. Totāla izgāšanās no manas puses.
Pārdzīvojumi, dusmas un viss kas nāk komplektā.
Šobrīd viss - esmu 18 dienas atvaļinājumā, no kurām 11 dienas Turcijā.
Jāatpūšas. Vairs negribu mēģināt uzminēt ko mana vadība no manis grib - vai atlaist, vai dot citu amatu, vai atstāt mani vecajā amatā.
Jāatpūšas, lai spētu adekvāti uztvert situāciju, bez emocijām.
Jāatpūšas un dod dievs man iespēju izveidot piepildītu dzīvi arī ārpus darba - dod dieviņ sirsnīgas, mīļas un mīlestības pilnas partnerattiecības.

Pēdējā laika foršākais atklājums - žurnāls Praktiskā Astroloģija. Ir patīkami lasīt citu astrologu izpētīto, atklāto, par astroloģijas dažādiem aspektiem un niansēm.. un tas viss latviešu valodā. Neesmu žurnālu lasītāja, bet šo esmu pat abonējusi.

Tikko noslēdzās viens mans brīvā laika projekts - konsultācijas maģistra darba izstrādē.
Lai arī dažreiz neapzinos, cik daudz manī ir saglabājušās zināšanas un pieredze (arī nostaļģija) par akadēmisko pašizpausmi, tā tomēr ir ļoti spēcīga.
Pats patīkamākais, ka par to saņēmu atbilstošu atalgojumu un pateicības vārdus.

Mans atvaļinājuma projekts - savilkt galus kopā savam saimes kokam (draugienm.lv iedvesmota). Pagaidām vel tikai apzinu, intervēju un lieku kopā, motivējot gados jaunākos radiniekus aktīvi iesaistīties.
(Šķiet šādi izpaužas manas 6 tranzīta planētas 12.mājā..)

Vakar, kad biju Viļņā uz redzes pēc operācijas pārbaudi, man bija pietiekami daudz brīva laika, lai diezgan daudz paspētu apskatīt Viļņu (par to liecina arī drausmīgas kāju muskuļu sāpes šodien). Bet uzsvēršanas vērts bija tas, ka Viļņā notika dīvaina iepazīšanās.

Iepazinos ar kungu virs 50, kurš likās ļoti patīkams un vieds. Viņš praktiski uzreiz uzdeva man pāris jautājumus par dzimšanas datumu un ierašanās mērķi, sāka mani, hmmm, šķiet diagnositcēt.

Neskatoties uz situācijas dīvainumu, man nebija nepatīkami, vai kā savādāk, nekomfortabli.
Viņš ļoti precīzi pastāstīja ļoti daudzas lietas par mani, par manu veselību, par manu domāšanas veidu, astroloģiju, enerģiju un enerģētiku. Uzreiz deva padomus kā tās risināt.

Bija ļoti dīvaini, ka tāpat kā manas pašas šā brīža domas, man svešinieks Viļņas centrā pienāk klāt un saka - tev jāmaina darbs un jāsakārto partnerattiecību problēmas.

Viņš vēl mani kādu gabaliņu pavadīja un iedeva savu vizītkarti.
Tāda sajūta it kā būtu satikusi senu draugu.
Dīvaini un sireāli, bet šī tikšanās izdaiļoja man dienu.

Acu operācija galā - viss bija labi, pati par sevi brīnos. Brīnos par savu mierīgumu un nervu stabilitāti.
Jāatzīst, ka šī ir ceturtā diena, redzu diezgan miglaini, bet tas esot normāli pie maniem ex mīnus 5. Mēneša laikā viss sakārtosies.
Kopumā esmu apmierināta un lepna ar sevi - par mērķtiecību, apņēmību, izturību un sapņu piepildīšanu.

Rīt realizēšu vienu no saviem sapņiem - acu operāciju, lai pasaule un es esmu skaista bez liekiem pričendāļiem uz deguna ;)

Sapņot par to, ka esi tik nogurusi, ka gribās vēl pagulēt...

Pēdējā laikā ir tāda sajūta it kā mans mīļotais vīrietis (kura man reālajā dzīvē nav) būtu man blakus. Jūtu tā klātbūtni, aizsardzību un atbalstu. Jūtu tā pozitīvo enerģiju. Notikumi man apkārt un iespējas, kas man šobrīd paveras liecina, ka mani eņģeļi pamatīgi rosās un, iespējams, ka tas ko es jūtu arī ir eņģelis.
Šī sajūta visvairāk līdzinās... nē, nav ar ko salīdzināt, bet tā ir ļoti īpaša un reālistiska.
Paldies! Milzīga pateicība visuma spēkiem par visu, kas šobrīd notiek manā dzīvē :)

Tiklīdz kā nomierinos un pieņemu, ka viss ir garām, esmu tikusi tam pāri, dzīvoju laimīgi savu dzīvi.... prāts pa atslēgas caurumiņu, tik kā mazu ideju izšauj - vai tiešām? un uzminiet, kas notiek?
Pēc pāris stundām tas mani ir iedzinis galīga depresijā, nomāktībā un visādās citās zaņķībās.
Paldies - prāta mauciskā daba, papeldējos šajās prāta kakās.
Līdz prāts atkal pārmet kažociņu (enerģija no šīs (ne)bēdas ir uzsūkta) izšaujot tikai tādu niecīgu domiņu - vai tiešām viss ir tik slikti? Mauciskā veidā, ar ironisku smaidu, izvelkot mani no tā visa ārā.
Protams, pēc kāda laika, kad būs pārāk mierīgi (lasi: es būšu atguvusi spēkus un maukai radies izsalkums) tas atkal uzdos sakrālo jautājumu - vai tu tiešām esi tik pārliecināta, ka viss ir labi? un sāks savas maucības no gala.

Sāp nežēlīgi galva, tabletes nepalīdz, domas joņo dažādos murgainos virzienos un vienkārši noēd pēdējās veselā saprāta paliekas, kaķis no rīta mani pamodināja tieši laikā, lai es redzētu, ka ar saviem sū... vēl nav paspējis visu istabu iesmērēt, neliela temperatūra, un ziņās saka, ka ārā ir -19, nu nezinu, logu turu vaļā - i, nemaz ar neliekas, ka ārā tik auksts.