Jane_Canta - Post a comment

Biju domājusi, ka tā izsekošana ar pārspīlētiem uzmanības apliecinājumiem ir nedaudz pārspīlēta... vai vismaz neattiecas uz brunetām Turcijā...
Es maldījos :)
Vakardien viena pati devos no attālā rajona uz Stambulas centru, Bosfora jūrass šauruma šķēršošana ar kuģīti, medūzas un zivis, zilzaļais ūdens, turciņš, kas blakus sēžot piedāvā man ... hmm, pieņemsim nelobītas pistācijas. Izkāpšana piestātnē un ar saviem jauniegādātajiem rozā garajiem svārkiem plivinājos tālāk Sofijas un Zilās mošejas virzienā.
Pa ceļam vairāku vīrieši mēģina, uzrunāt, piesaistīt uzmanību ar: "hi", "can i ask you" utt.
Pie stūklakām sēžot man apsēžas blakus vīrietis, kas principā uzreiz atzīst, ka man ir sekojis no paša kuģīša, atstāstot man sīki par to, kur esmu apstājusies, kur sēdējusi kafejnīcā un ko ēdusi un kā mazajā spogulītī pārbaudījusi lūpas utt., paužot pārsteigumu, ka neesmu viņu pamanījusi. Es godavārts nepamanīju, tā teikt, milzīgs tumsnēju cilvēciņu pūlis, ko tur daudz pamanīt...
Tā kā jauniegūtais draugs grib uztrenēt angļu valodu un būt mans gids viņam arī to ļāvu. Līdz ar to mans pieticīgais maršruts pa Stambulas centru tika papildināts ar Bazilik Cistern, restorāna augšējā stāva apmeklējums ar tējas dzeršanu ar skatu uz Sofijas katedrāli, privātu fotosesiju, kur pusbilde sastāv no manas lielās galvas ar fonā tāda paša lieluma Zilo mošeju. Tam sekoja lielā tirgus un garšvielu tirgus apmeklējums, man tika uzdāvināta šalle, kur laipni piedāvāja uzreiz pie spuguļa uzlikt, es ar abām rokām spēcīgi vēcinoties tik noskaldīju: No, no, i just wanna new scarf.
Tālāk sekojoa Suleimanas mošejas apmeklējums, kurš iekšā tūristus tajā laikā nelaida, jo bija tieši sākušās lūgšanas...
Tirgus, tirgus un vēlreiz tirgus ar nenormāli mazām ieliņām, daudziem cilvēkiem, totāls vispārējs ķermeņa diskomforts un blakus tas dīcošais turciņš, kurš jau pāris stundu velkas man līdzi un šo to interesantu stāsta, visu ko palīdz atrast, bet pa vidu iztaujā par manu privāto dzīvi, grib dabūt manu tel. nr. un atzīstas mīlestībā. Uz manu reakciju: es tev numuru nedošu un savas domas nemainīšu. Tu mani neinteresē.... līdz beigās jau dusmīgi: pārtrauc šo drāmu, es šeit esmu atbraukusi atpūsties un gribu čilot, nevis klausīties šajos murgos...
Nezinu kā, bet tīri netīši bijām nonākuši līdz manai atpakļceļa kuģīša pieturai, kur es momentā devos pieturas slēgtajā teritorijā, turciņš tikai novilka: "Janaaaaaaaaaaaaaaaaaa, you give me nothing. I dont understand". Es tikai nodomāju, tad kad iemācīsies dot, neko negaidot pretī, iespējams tev būs arī jaukas attiecības un nebūs tik vientuļi, ka jāizseko ārzemnieces.