Kas tā par huiņu, kad dodoties mājās vai da jebkur ceļā/runājoties ar draugiem/skatoties vai lasot ko iedvesmojošu, rodas tāāāāda apņēmība, bet, kad pienāk brīdis, ka varētu sākt - čiks? Man patika kkur izteikta ideja par 5 minūšu likumu, ka, ja tajā laika posmā neuzsāks, tad pēc tam būs grūti. Jā jā, vajag prioritātes & mērķus uzstādīt....visu zinu, bet kā jādara.
..Bijām pastaigāties un nākot mājās, tādas idejas & domas, ka pipec. Atnācu, uzēdu & mehh. Vēl puišiem vakariņas jātaisa. Vismaz no tā es nevaru izvairīties/atlikt uz laiku, kad atnāks iedvesma. Par to arī kkur bija labi pateikts, ka tā īstā, lielā iedvesma nekad neatnāks - vnk jāsāk darīt.
Salasījusies gudrības, bļin :D

Vienu ciemiņu nomainījis cits & kāds brīnums, ka pie mums izmitināts, kaut arī viss, ko varam piedāvāt ir stūrītis viesistabā. Oki, ne pret vienu ne otru nebija/nav iebildumu. Kkas savādāks ikdienas dzīvē :)
Tatūzis arī procesā. Tgd gaidam, kad sadzīs kontūras & sāksies ēnošana/krāsošana, bet jau skaidrs, ka būs afigenna! Patīk kā tetovētājam prāts strādā. Pastāstīju idejas & viņš samenedžēja visu kopā & pat labāk nekā pati būtu izdomājusi ^_^