Dzīves apnikums nekur nav pazudis..meh..

Bija jāaizbrauc līdz darbam uz ugunsdrošības instruktāžu. Vairāk gaidu praktisko nodarbību, kas izklausās pēc fun.

Pēc instruktāžas ārā pīpējām & šoreiz es biju tā, kas ierosināja aiziet pasēdēt kafūzī.. Vismaz labāk tgd pazīstu mūsu meiteni no Grieķijas. Vēl 1 cilv, ar ko varētu kko pasākt...kaut gan es nevaru saņemties uzrakstīt vēl tā, bet iet satikties ar kaut vai kādu no leišu draugiem.

Vēl lieta, kas totāli besī, ir ēšana. Goda vārds, man ir zb domāt, gatavot & pats ēšanas process arī besī! Pēdējā laikā arvien ilgāk novelku & sevi ir jāspiež kko apēst, lai ķermenis vienu dienu neatslēdzās. Pēc algas jāsaņemās nopirkt pamēģināt tos pulvermaisiņus!