Vakar nespēju tā vnk iziet cauri Ziedonim... Uzzvanīju Čalim & ar dvuļu azotē devos uz Midzeni.
Tas bija arī vienīgais vakardienas jaukais moments... Šodiena ar nesolās būt diži labāka.

Cerams, ka rītdienas brauciens uz Jelgavu uzlabos pašsajūtu... Pārskatot galerijas gan saprotu, ka man vajag tādu braucienu kā, kad 1x devos uz Viļņu. Un tieši to memontu pusceļā, kad ieturēju brokastis šosejas malā. To sajūtu. Nesaprotami pišos pati sevī..un vienalga, kā to saprast...