Kārtējā filma, kurā pavīd tēva & bērna attiecības & es bimbāju...
Savu senci neesmu satikusi ~4g.
Jau pāris mēnešus viņš ir Jelgavā...mazāk kā stundas brauciens, bet man pietrūkst drosmes pat līdz Jelgavai aizbraukt.
Ne man būtu, ko teikt, ne viņam.
No mātes teiktā - viņam neiet spīdoši.
...un ko es panāktu? Varbūt nenoturētos... Sāktos histērija par to, kāpēc viņš ir bijis tāds kretīns pret savu meitu. Bet ko gan es saku...kāds vēl kretīns?.. Viņš ne par gramu nav interesējies par mani. Nulle emociju. Ar ko gan esmu īpašāka par savu pusbrāli, kurš ne tik tika lutināts ar uzmanību. Abi pirms gadiem satikās tikai tāpēc, ka es uzmeklēju & turpat izveidotais kontakts arī beidzās...
Labāk esot, ka es vismaz zinu savu senci, nekā viņš nomiris mazai esot, kā paziņai... Es nezinu.
Man vnk ir bail no vēl lielāka sarūgtinājuma kā visos šajos gados...