Dažreiz ir vieglāk teikt «man viss ir labi», nekā skaidrot, kāpēc tā gribas sadauzīt galvu pret radiatoru.

Šis ir mans radiators, kurš neiebilst par to, cik bieži es atkārtojos & cik stipri situ...

Gribu atkl sevi, kurai mīļākais teiciens bij whatever. Kura bija egoistiska maita & darīja, vai vismaz centās darīt, kas ienāca prātā... (Nu visu saprāta robežās. Ir cilvēki, kam nenodarītu pāri anyway)... Vnk esmu pārāk pārāk mierīga palikusi. Pieradināta. Nu fuck!

Kad gribēšu izrunāties, radiators mani uzklausīs... viņam būs vienalga, bet man paliks vieglāk.