Kaut kas šajā dienā man ļoti nepatīk...
Tāda debīla sajūta...

Varbūt laiks pie vainas...
Aizverot acis, sapņoju par ideju paķert telti un uz pāris dienām atslēgties no apkārtējās pasaules... Vēlos prom no cilvēkiem... Kaukur pie dabas un tikai ar Tomu... Es negribu pilnībā nevienu citu! Tikai mūs!... :)

Šobrīd gribas visus pasūtīt nahuj un braukt prom no Latvijas!!!
Patriote?
A ko man darīt?!?! :@
Es tiešām cenšos domāt pozitīvi! Sūtu savus cv uz tiem neskaitāmajiem sludinājumiem... Ceru, ceru un vēlreiz ceru!!!!!!!!!! ...un uzminiet nu - jā, bez rezultātiem!

Mamma ar jau nezkuro reizi atkārto, kas un kā...viņa saka, lai es nezaudēju cerību un nosauc desmit iemeslus, kāpēc man viņa zūd... Fucking paldies!!!


Skolai jēgu nesaskatu...tāpat kur es pie velna dabūšu darbu pēc tam?...da lab...man jau tgd viņu vajag, lai fucking izdzīvotu... Vecmamma grib iet prom no darba... Tas nozīmē, ka man visp nekādas naudas nebūs...
Palikt šeit... Kāda jēga?
Draugi? Jā, man svarīgs faktors... Bet pat ar viņiem reti kad sanāk pasēdēt...
Skola...nu tikai aiz cieņas pret vecmammu, kura grabināja pa visiem stūriem to naudiņu, lai man būtu... i to vairāk nevar... Ņemt to kredītu? A kur izraus naudu, lai atdotu? Ja jau vēl lielākus nodokļus liks un tās pašas pensijas samazinās... Paļubomu būs pizdjets!


Jā...un man sāp zobs! Šodien biju pie zobārsta... Kaukas atkal nav labi... Rīt vēlreiz jāiet :@