jēziņ! kā gribas pīpēt!
nu tgd tā, vai nu es tgd nopērku cigaretes, vai arī rītā skolā esmu paēdusi. fuck.

debīli, bet gribas noprikt ko grādīgāku un iegrimt chillā... mjā bet tas jau neko nemainīs.
šīs brīvdienas praktiski tikai tā pavadītas...un tā likās labāk. nav vēlēšanās atgriezties skolā un parastajā dzīves ritmā. vēl jānociešas nu 8 mēneši, tad skola būs pabeigta...un tad darbu un savu dzīvesvietu, kvai ar kādu kopā, lai izdevīgāk...mjā un visticamāk neklātieni kādā universitātē. uz budžetu man nesapņot...

pamanīju, ka tiecos pie svešiniekiem un no savējiem uzvairos. labprātāk tusējos pa to pašu MP, nekā sēžu parciņā ar draugiem... atkal bēgu un bēgu un bēgu... un liekas, ka tā visu atrisināšu.

Katram taču ir kāds mērķis uz šīs zemes.
Es jūtu, ka man arī ir tāds. Jūtu, ka būs liela nozīme... Tikai kur?
Fuck! Kautkur tepat vien ir, bet es nespēju ieraudzīt!.

Viss kas notiek, notiek uz labu.
Ja vien nepalaidīšu garām mirkli, tad sapratīšu.
Vēl pavisam pavisam mazliet jāpaciešas...