| |
[Sep. 20th, 2026|12:12 pm] |
pamanīju vienu cibas strīdu, kurš man šķita pietiekami interesants, lai par to izveidotu ierakstu. runa ir par goldie un ulvs (zem viņa ieraksta 'mana ciba in a nutshell')
goldie principā diezgan precīzi pateica to, ko es personīgi domāju. protams, reizē arī katrs cilvēks raksta savā cibā kā vien vēlas - more power to you and everyone, un tas ir labi, ka mums ir tāda iespēja, jo tas pasauli padara maķenīt interesantāku.
labi ir arī tas, ka mēs varam izteikt savas domas par citu rakstīto, ja ir tāda vēlme un te nu man jāsaka, ka, piemēram: "Ekspektāciju signālu refrakcijas konstanti bombardē smadzenes un noārda jebkāda veida stabilitāti." man neizskatās pēc mēģinājuma lietot precīzu valodu, bet gan, gluži otrādi - tas ir veids kādā samērā vienkāršu domu ar valodas palīdzību samuhļīt un padarīt pēc iespējas mazāk pieejamu. un priekšstats kāds no tā rodas (personīgi manas domas, es varbūt kļūdos), ir, ka te mērķis ir pavisam cits - demonstrēt filozofisku dziļumu, bet teksts dvašo nevis pēc gudrības, bet gan pēc diezgan neveikla, performatīva mēģinājuma izklausīties gudram.
man nav alerģijas pret svešvārdiem, es mēdzu lasīt dažāda veida literatūru un man šķiet, ka laba valoda ir saprotama un organiska - tas ir tā, ka lasot tu intuitīvi jūti, kā autora domas plūst, ko viņš mēģina pateikt un kā šajā plūdumā viss saskanīgi 'iederas'.
kā vēl viens apstiprinājums šādas ne-organiskas (saukšu to tā) valodas lietojuma motīviem, manuprāt, ir arī ulvs pēdējais komentārs tajā diskusijā - pēkšņi sākt skaidrot, kas ir epistemoloģija un - kas ētika. diskusijas kontekstā pēc tā nav pilnīgi nekādas vajadzības, tas atkal izskatās kā neveikls mēģinājums performēt filozofu. |
|
|
| |
[Sep. 19th, 2026|07:40 pm] |
ja nerunājam par fizisko ķermeni, bet par interesēm, ieradumiem, temperamentu utml, tad tie starp dzimumiem atrodas tādos kā klasteros un tur ir pietiekami daudz pārklājumu.
te vēlos pieminēt vienu lietu, kura atrodas, manuprāt, gandrīz eksluzīvi vīriešu klasterī - nesaku, ka neviena sieviete nekad to nav darījusi, protams, gan jau kādas kaut kur ir un dara. tas par ko es runāju ir... (klusumu zālē): power scaling!
tas ir īpašs fenomens. man tiešām nekad nav nācies novērot, ka sievietes varētu diennaktīm strīdēties, kurš izdomātais tēls ir stiprāks: stiprāks no šada rakursa, bet vājāks atkal no šāda, bet kādreiz bija ar šādu spēju un vēlāk attīstīja šādu un, ja runa ir par viņa pilno potenciālu, tad tas ir daudz lielāks, jo līdz šim viņš ir tikai - TIKAI - pielietojis kādus 30% no tā ko viņš EKŠELĪ var. vai arī - šim ir lielāka precizitāte un sadarbošanās, bet šis atkal sucks when it comes 1:1. and it goes on and on and on and oooon. [es šo fenomenu nekādi nenosodu, pieminu to tikai tāpēc, ka man tas šķiet diezgan neraksturīgs sievietēm] |
|
|
| |
[Sep. 19th, 2026|06:21 pm] |
| [ | mjūzik |
| | creepy nuts - inumo kuwanai | ] |
prasīt, lai mani soda - gluži nē, bet drosme būt sev man šķiet ļoti laba un iedvesmojoša lieta, kuru es arī vēlētos vairāk. tikai, kā jau ar visu, tur ir jāuzmanās neiekrist galējībās. viens ir sekot savai sirdij, bet kas cits - sākt ripot grāvī, tāpēc citi cilvēki - īpaši tie, kuri mums ir nozīmīgi un kurus mēs augstu vērtējam, reizēm ir labs indikators tam vai mēs attīstāmies vai ejam sviestā. reizēm viņi var kļūdīties, protams un reizēm vari kļūdīties tu pats, bet - lielās līnijās viņi ir kā rāmji, kuri ir vajadzīgi. varbūt to varētu ekstrapolēt arī uz visu sabiedrību kopumā - ideālā variantā jā, bet diemžēl vēsture rāda, ka arī liela daļa sabiedrības var vai nu saiet sviestā vai arī būt ļoti inerti citreiz pat pret visnegantāko sviestu. |
|
|
| |
[Sep. 19th, 2026|10:04 am] |
divas man vismazāk mīļās spēles ir "kur ir mans telefons?" un "kur ir otra zeķe?". diezgan ātri apnīk, teikšu godīgi. pusaudža gados es ļoti daudz spēlēju "kur ir manas atslēgas", tik daudz, ka biju ar to reāli novedusi gan sevi, gan savas ģimenes locekļus. vienbrīd man pat bija breloks, kurš reāģēja uz skaņu - ja tu istabā nobļaujies, tas sāk pīkstēt. vēlāk gan šo izklaidi izbeidzu pilnībā. tagad šo spēli sāka spēlēt mans bērns, bet - tā kā man tajā ir tik liela pieredze, varēju dot vadlīnijas kā no tās izvairīties un, iespējams, ka daļēji tāpēc un daļēji arī tāpēc, ka viņa galu galā neesmu es - viņa to spēlē ievērojami mazāk, nekā es tai vecumā.
kas attiecas uz ieraksta sākumā minēto rotaļu, m tādas nespēlē, bet viņš vienmēr atrod to, ko es pazaudēju, pie tam diezgan ātri. kā viņš to spēj man nav līdz galam skaidrs.
atcerējos vēl, ka vienai manai paziņai bija stāsts par citu spēli, kas saucās "kur ir manas zeķbikses" un zeķbikses viņai, ejot pa ielu, sāka slīdēt laukā no vienas kājas garajām biksēm. |
|
|
| va |
[Sep. 18th, 2026|08:48 pm] |
vakara atziņas:
...dziedāšana nozīmē ilgu mūžu, labāku veselību un izvairīšanos no demences...
/Apiņu Pēteris no FB |
|
|
| |
[Sep. 18th, 2026|08:56 pm] |
At one time they were psychopathic raiders ("kill them all, men, women, children and goats" as per many Bible bits), quite comparable to the Yanomamo or other violent, vicious tribes like that.
Quite possibly they were initially comprised of an agglomeration of outcasts and criminals, as the Egyptian "Habiru" etymology suggests, if that has any weight (although ofc that's open to debate). When more settled they were normal criminals and gangsters - e.g. as per the story of Abraham, extortionists and pimps.
Eventually they became relatively big cheeses in their local area (Judea), then they got stomped on by bigger, more civilized cultures (other Semitic and Aryan peoples), and in captivity, as per Nietzsche, their leaders developed a slave mentality based on lying to get ahead, presenting an ever so 'umble, eternal victim front, with dreams of glory and world domination behind that facade, and that's the general character their people took on over time.
But they still have that vicious, violent character underneath (e.g. cf. how all the Holocauast stuff is pure projection - it never happened but it represents the fantasy life of how Jews would like to treat others, and have always treated others if and when they've gotten a measure of political and military power, as in pre-Stalinist Soviet Russia, as in Israel today). |
|
|
| |
[Sep. 18th, 2026|08:22 pm] |
|
Tramps tiešām apsēsts ar papildus Epšteina failu izlaišanas bloķēšanu. Ņemot vērā, ka tur tāpat 2/3 būs [redacted], viņa apsēstība ir īpaši implicējoša kā viņam pašam tā viņa žīdu draugiem. Ordeni Tomasam Masijam. |
|
|
| |
[Sep. 18th, 2026|01:36 pm] |
|
Es arii domaaju ka AI takeover will be quick (like seconds) and seamless, the lights will go off and we will be locked out. The age of men is done. |
|
|
| viens stulbs ieraksts |
[Sep. 17th, 2026|08:13 pm] |
uff, picky eaters in food competitions, viņus vērot ir...
that cracker is too crunchy.. eww.. is that a pate? noo, i'll not even try that. is that cheese? no, too garlicky! (garlic was not even in it) what's this, sushi? no, not a fan of sushi. is that rice? rly? mhh.. what's this? mochi? eww..smells bad. oh, it's mango? i like mango, let me smell that again - oh, it does actually smell good.. wtf
saprotu, ka viņi droši vien tiek speciāli tur ielikti kā dusmu ēsmas, lai visi vārītos, jā, bet varbūt tas arī ir autentisks eksistences veids viņu ikdienas kulinārajā dzīvē? who knows..
kanālā visiem video, cik manīju, komentāri atvērti, izņemot šo, droši vien publika pārāk aizdegās par šo extremely picky bish. |
|
|