vēstules no ošu zemes |
[Aug. 2nd, 2021|07:42 am] |
Patīkams atklājums ir Skaidrīte Kaldupe - pa vienam dzejolim katru rītu. Grāmatiņu izvilku no apmaiņas kastes blakus Mārupītes zaļajam veloceliņam; mistkastes zīlītes gēni neļāva garām pabraukt. |
|
|
Comments: |
Vai viņai varētu būt bijis dzejolis par vientulību - kādreiz skaitīju to daiļlasītāju konkursā, bet atceros tikai fragmentu, diemžēl - "Es atkal satiekos ar savu vientulību. Ar savu - jā, tu, vientulība, esi Ikkatram pašam sava - citāda, Bet katram līdzi ej - ik brīdi vai uz brīdi. Par klusas valdonības scepteri Tu kļūsti dīvainim, kas pūli neieredz, Par vairogu tu kļūsti, glāb no bultu spieta To, kura prāts nav laikabiedru prāts. Un tādēļ tiem šķiet neparasts un bīstams."
neizklausās pēc viņas, bet es tik dažus dzejolīšus esmu lasījis. | |