1. Korupcija un nesaimnieciskums - nav jābūt auditoram, lai ik uz soļa redzētu valsts budžeta līdzekļu vieglprātīgu izlietošanu. Ne tikai par savtīgām un koruptīvām lietām, bet arī kopumā terējot naudu uz neprioritārām vai nekvalitatīvām lietām. Pie šī punkta arī gribētos minēt vieglprātīgu un nejēdzīgu normatīvo regulējumu, kas sagādā ciešanas valsts pilsoņiem un vienlaikus nerisina aktuālus problēmjautājumus (too much too less government).
2. Domāšana par savu dzīvokli, vai kāpņu telpu. Man liekas, ka tajā teicienā par dārgām mašīnām un sūdīgām ielām kaut kas ir. Visspilgtāk man šķiet tas iezīmējas, kad kaut kas ir jāapvieno - iestādes, skolas, pagasti utml. Visi allaž ir gatavi domāt par to cik sūri tas būs pašiem, nevis par to, ka no kopējās bildes viedokļa tas ir jēdzīgi.
3. Kaut kāds vājums, nodurts acu skatiens, klusa balss un kautrīga pacietība. (Šī gan ne vienmēr ir slikta īpašība, bet domāju, ka tā ir pamatā daudzām likstām un nelaimēm).