man, protams, nav ne jausmas, bet man liekas tas kauss ir gan kaut kādā veidā samērojams, tāpēc, ka šausmu priekšā smadzenes pielāgojas, ieslēdzas izdzīvošanas instinkts un būtne sāk dzīvot citā režīmā. un cik tajā ir sāpes, un kas vispār ir sāpes, kas lai zin.
un tajā pašā laikā ir gadījumi kad pie lietām, kuras mums liekas salīdzinošs sīkums, kāds cits sabrūk un nojūdzas. kas gan atkal noved pie cita stāvokļa un režīma.
tāpēc man liekas nevienādība vairāk ir nevis ciešanām, bet spējā/nespējā iekļauties pēc tam kad esi cietis

(Reply to this) (Thread)

no vienas puses tas būtu loģiski, ka visiem viens mērs. bet ir kautkāda robeža; iespējams, saistīta ar fiziskajām izjūtām.

(Reply to this) (Parent)