Nujā, tas katram citādāk.

Ar mani ir tā, ja ir darbs un beigusies nauda, tad tas mēdz uztraukt, bet reiz bija tā, ka zaudēju darbu un kritiens melnajā caurumā šķita tik atbrīvojoši skaists, it kā es būtu kaut kur ārpusē un nebūtu nekādu rāmju. Bet nu tas iluziori, jo tad jau būtu palikusi turtur.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

cilvēka patīk pārmaiņas pārmaiņu pēc, jo tās izskaidro laika fenomenu. proti, cilvēks nejūt ilgāku laiku un viņam šķiet, ka viņš/viņa pati nokāpusi no koka, ieguvusi uguni, uzcēlusi piramīdas. un tagad, tagad nenotiek nekas, tā nav normāli. un tad pamest darbu, apgāzt māju, piemīzt kurpi šķiet kā attaisnot savu eksistenci - notikuma kults.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, to var izskaidrot arī tā. Un es daļēji piekrītu. Tā varbūt ir kaut kāda tieksme uz destrukciju, jo viss ir pārāk labi. Taču diez vai var apgalvot, ka tikai šī iemesla dēļ cilvēki izdara pašnāvības.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

varbūt pašnāvība ir tikai racionāls akts - cilvēks neredz iespēju tālāk dzīvot

(Reply to this) (Parent)