*

es censtos atbildēt sev uz sekojošu jautājumu - vai tiešām krāpj? ņemot vērā, cik reizes pašai ir nācies ar vienkārši draugu, projekta partneri, labu paziņu, draudzenes bojfriendu, brālēnu vai krustmātes dēlu pietiekami familjāri parādīties publiski, man būtu ļoti nepatīkami, ja šādu parādīšanos kāds attiecīgā perioda cienītajam piegādātu ar ziņu 'viņa čakarē tevi'. Tieši šī paša iemesla dēļ es gribētu, lai man nesaka, ja tieku čakarēta - ja čakarē, tad gan jau kādā brīdī nāks gaismā un tālāk tad pati dīlošu ar sekām, bet, ja nečakarē, tad šaubas tik un tā tiek iesētas, saindē prātu un tas attiecībās ir riktīgs lāča pakalpojums, vēl piedevām var sākt labdari turēt aizdomās, ka tas kādos savtīgos nolūkos 'ziņojis' un tālāk jau pa spirāli lejup.

ja 'krāpšanas' fakts na ļico, tad visbiežāk gan vnk attālinos no attiecīgās personas un tās ģimenes/savienības. Pavēroju, kā izskatās krāptā puse - vai būtu gatava saņemt info, varbūt pat pati lūko to saņemt (Tiesa, gatavība ir bijusi vienā gadījumā, bet tur izrādījās, ka krāpjošā puse vnk taisa atbildes gājienu uz otras puses agrāk izveikto krāpšanu, līdz ar ko lielākoties gan ieturu novērojošu/distancētu pozīciju un nebāžos iekšā - lai paši tiek ar saviem sūdiem galā. Dažreiz, ja ir pavisam brutāli, tad krāpēju informēju, ka nav stilīgi, bet tas tā..