*

Šādu pašu attieksmi sastapu Gaiļezerā pirms mēneša, kad sakoda nevakcinēts suns. Saprotu, ka slimība reta un "nav novērota jau 100" gadus, bet tas nenozīmē, ka par mani būtu jāņirgājas. No turienes tā arī aizgāju ar asiņojošu seju - pat neapskatījās brūci - ja es pati esot kaut ko uzsmērējusi, būšot gana labi.

No manas pieredzes - ar Gaiļezeru nav ko ņemties (man arī vispirms ieteica doties tur, kā reiz poliklīnikas māsiņa - mana mamma :) (bet nav jūsējā)) - tā ir nenormāla bedre. Šādos un līdzīgos gadījumos uzreiz jādodas uz Infektoloģijas centru - viņiem ir visas nepieciešamās vakcīnas, daudz uzticamāka laboratorija un cilvēcīga attieksme. Ja vēl šodien slikta pašsajūta un neesat pārliecināti, ka tur tiešām palīdzēja, varbūt vismaz piezvaniet viņiem un pajautājiet, kā rīkoties?

Mani sakoda sestdienā, pirmdienā pēc neveiksmīgā Gaiļezera apciemojuma devos uz Infekcijām un tur pavadīju kādas 3-4 stundas - iešpricēja imūnserumu, lika pagulēt, lai nepaliktu slikti, noformēja jaunu pošu grāmatiņu, nomierināja, ka slimība reta, bet sirdsmieram tāpat vajadzētu visu izdarīt. Nu, nevar salīdzināt, īsāk sakot.